Ogļu iela

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ogļu iela
Ogļu iela
Ogļu iela krustojumā ar Ģipša ielu.
Skats Tīklu ielas virzienā.
Ielas novietojums Rīgā
Rīga Ogļu iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Kurzemes rajons
Apkaime Ķīpsala
Garums 835 m
Joslu skaits 2
Segums asfalts
Sabiedriskais transports
Autobuss 57.

Ogļu iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Ķīpsalā. Tā sākas krustojumā ar Balasta dambi iepretīm Daugavai, virzās Ķīpsalas ziemeļu virzienā, iela beidzas krustojumā ar Loču ielu, aiz kura turpinās kā viens no Balasta dambja posmiem. Kopējais ielas garums - 835 metri, visā garumā klāta ar asfalta segumu un sastāv no divām braukšanas joslām (atsevišķās vietās brauktuve ir šaurāka). Gājēju ietve ielā izbūvēta periodiski - pie Ogļu ielas 6. un 8. nama, no Enkura ielas līdz Ģipša ielai abās pusēs un no Ģipša ielas līdz Tīklu ielai pāra numuru pusē. Ielā pārsvarā mazstāvu dzīvojamo ēku apbūve, no kurām vairākas ir uzskatāmas par arhitektūras pieminekļiem.

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogļu iela ir 835 metrus gara vietējas nozīmes iela Ķīpsalas apkaimes austrumos. Tā sākas krustojumā ar Balasta dambi iepretīm Daugavai un virzās rietumu-ziemeļrietumu virzienā kā samērā šaurs asfaltēts ceļš. Īsi pirms Ogļu ielas 6. nama iela pagriežas ziemeļu virzienā, tā turpinādamās, izņemot nelielu līkumu pie „Ģipša fabrikas” dzīvojamā kompleksa, līdz pat beigām. Pirmais krustojums ielai ir ar Kaiju ielu, nākamais - ar Enkura ielu. Posms starp Kaiju un Enkura ielām ir gandrīz neapbūvēts, apbūve pastāv četros gruntsgabalos. Aiz krustojuma ar Enkura ielu brauktuve kļūst nedaudz platāka, nepārnumuru pusē atrodas „Ģipša fabrikas” dzīvojamo ēku komplekss (adreses Balasta dambis 70 un 72), pēc kura seko savienojums ar Ģipša ielu, tālāk - arī ar Tīklu ielu. Starp Ģipša un Tīklu ielām nepārnumuru pusē atrodas SIA „Rīgas tilti” administrācijas ēka ar tai pieguļošo teritoriju (adrese Balasta dambis 78). Aiz Tīklu ielas apbūvēta ir tikai ielas pāra numuru puse, nepāra numuru pusē atrodas ar žogu ieskauta saimnieciskas darbības teritorija. Ogļu iela beidzas krustojumā ar Loču ielu, pēc kura tā turpinās kā viens no Balasta dambja posmiem, kas aiz adreses Balasta dambis 80a savienojas ar Matrožu ielu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iela iezīmēta Rīgas plānā 1876. gadā ar nosaukumu Ogļu iela (Kohlen Strasse), sākotnēji iela no Ģipša ielas līdz Loču ielai, 19. gadsimta 80. gadu sākumā pagarināta no Ģipša ielas līdz Balasta dambim. Līdz 1940. gadam apbūve un oficiāla numerācija 16 gruntsgabalos. 20. un 30. gados ielā atradās dažas amatnieku darbnīcas, divi pārtikas preču veikali (nr. 22, 30), traktieris un vīntirgotava (nr. 34). Vācu okupācijas laikā nosaukums Kohlenstrasse (Ogļu iela).

Ogļu ielā 2a 20. gadsimta sākumā un 20., 30. gados dzīvoja Etnogrāfiskā muzeja pārzinis, vēlāk Valsts vēsturiskā muzeja direktors, etnogrāfs un kartogrāfs Matīss Siliņš (paša namā). 30. gadu beigās šajā namā dzīvoja gleznotājs Voldemārs Mednis un viņa dzīvesbiedre grafiķe Elizabete Medne (dz. Siliņa).

Ogļu ielā 4 30. gados atradās Iekšmisijas dievkalpojumu telpas, namā tolaik dzīvoja buru tvaikoņa "Kaija" kapteinis Miķelis Verners. 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā šajā gruntsgabalā izvietojās Roberta Celmarauga liellaivu nomas un ūdens transporta darbu uzņēmums.

Ogļu ielā 6 20. gadsimta sākumā dažas vasaras pavadījis vācbaltu literāts Bernhards Semenovs (Semenow), savulaik populārās "Daugavmalas Žaņa" piedzīvojumu sērijas izdevumu - humoristisku 20. gadsimta sākuma Rīgas dzīves ainiņu autors.

Namu Ogļu ielā 16 1941. gadā nodeva PSRS Aizsardzības tautas komisariāta rīcībā un tur ierīkoja kazarmu.

Nams Ogļu ielā 28 celts 1902. gadā pēc arhitekta Jāņa Alkšņa projekta. 20. gadu beigās tur dzīvoja dzejnieks Jānis Trimda (īstajā vārdā Fricis Jānis Gulbis, vēlākais pseidonīms Vilis Veldre).

Nama Ogļu ielā 30 īpašnieks 30. gados bija rēderis Kārlis Purmalis. Viņa namā 30. gadu 2. pusē notika mākslinieku - dievturu saieti, kuros aktīvu dalību ņēma rakstnieki un mākslinieki Ernests Brastiņš, Anšlavs Eglītis, Vilis Cedriņš, Jānis Veselis, Knuts Lesiņš, Kārlis Strauts u. c.

Namā Ogļu ielā 34 līdz 1929. gadam darbojās K. Miglas traktieris un vīntirgotava.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogļu iela ir savienota ar šādām ielām:

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūrvēsturiskais mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ogļu ielā 6 atrodas viena no vecākajām guļbūvēm Ķīpsalā. Pirmās liecības par ēku sastopamas 1790. gada kartē. 2005. gadā ēkai veikta rekonstrukcija, atjaunojot tās vēsturisko veidolu.[1]
  • Ogļu ielā 8 atrodas 18. gadsimta otrajā pusē celta baroka stila guļbūve, kura sākotnēji atradās Aristīda Briāna ielā 11. Tā kā ēku iepriekšējā atrašanās vietā bija paredzēts nojaukt, tika nolemts pārcelt to uz Ķīpsalu, saglabājot visas autentiskās detaļas.[2]
  • Ogļu ielā 28 atrodas 20. gadsimta sākumā celta koka ēka. 2007. gadā ēkai veikts kapitālais remonts, atjaunojot tās sākotnējo veidolu.

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 10. martā tika slēgts vienīgais sabiedriskā transporta maršruts uz Ķīpsalas ziemeļu daļu - 277. minibusa maršruts. Tā vietā atklāja 57. autobusu maršrutu no pilsētas centra pa Vanšu tiltu līdz bijušajam minibusu galapunktam Matrožu ielā salas ziemeļos.[3] Maršrutā iekļauts arī neliels Ogļu ielas posms no Ģipša ielas līdz Tīklu ielai. Darba dienās autobusi kursē tikai rīta un vakara stundās, brīvdienās - no plkst. 8:30 līdz plkst. 18:00. Vienīgā sabiedriskā transporta pieturvieta Ogļu ielā atrodas pie tās krustojuma ar Ģipša ielu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]