Olehs Ždanovs
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Olehs Ždanovs (ukraiņu: Олег Володимирович Жданов; dzimis 1966. gada 30. martā Drēzdenē) ir padomju un ukraiņu karavīrs, Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis, militārais eksperts un videoblogeris.[1]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1966. gada 30. martā Drēzdenē.[2]
1987. gadā absolvējis Hmeļnickas Augstāko artilērijas pavēlniecības skolu. No 1987. līdz 1992. gadam dienējis padomju bruņoto spēku grupā Vācijā, Bornā (visticamāk, 1. gvardes tanku armijas 9. tanku divīzijas 96. pašpiedziņas artilērijas pulkā). No 1992. līdz 1999. gadam dienējis Karpatu militārā apgabala 38. armijas korpusa 128. gvardes mehanizētās divīzijas 331. pašpiedziņas artilērijas pulkā (Perečina, Aizkarpatu apgabals), bet 1997. un 1999. gadā Ždanovs strādāja par pasniedzēju Ukrainas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. No 1999. līdz 2004. gadam viņš strādāja Raķešu spēku un artilērijas galvenajā direkcijā. 2004. gadā viņš dienēja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba galvenajā operatīvajā direkcijā.[3] 2007. gadā viņš atvaļinājās būdams pulkveža pakāpē.[2]
2015. gadā viņš bija Kijivas apgabala padomes 7. sasaukuma reģionālās padomes deputāta kandidāts no apvienības Samopomich, taču netika ievēlēts.[4]
Darbība žurnālistikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 2016. gada viņš bieži uzstājies televīzijā[5] un Ukrainas,[6][7] Krievijas, Baltkrievijas[8] un Irākas[9] medijos. Viņš bieži parādās televīzijā, raksta rakstus tādiem Ukrainas medijiem kā Gordon, Obozrevatel, Glavred un uzstājas tiešraidē Ukrainas Vienoto ziņu telemaratonā.[2]
Viņš ir izveidojis savu YouTube kanālu, kur publicē video ar militāro operāciju analīzi, un kurā viņam ir 600 tūkstoši abonentu.[10]
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 1987. gada viņš ir precējies ar Ludmilu Ždanovu. Viņa ieņem stratēģiskās attīstības direktores amatu izdevniecībā Здоров'я України. Dēls Volodimirs ir uzņēmējs-konditors.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Олег Жданов». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. maijā. Skatīts: 2022. gada 14. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Жданов Олег: полковник запаса ВСУ и военный эксперт».
- ↑ «Ліквідація Зеленського, Залужний, удар по Кримському мосту, повернення Донбасу. Інтерв'ю Гордона зі Ждановим. Трансляція». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 6. maijā. Skatīts: 2022. gada 14. jūlijā.
- ↑ «Жданов Олег Володимирович, місцеві вибори 2015».
- ↑ «Кремль потрапив у пастку: навіщо українців лякають наступом військ Путіна». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-07. Skatīts: 2022-07-14.
- ↑ «Чего хочет Путин от наступления на Донбасс и что получит: Жданов озвучил прогноз». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 14. jūlijā.
- ↑ «Жданов: У нас зараз гарний історичний шанс повернутися до кордонів 1991 року. Донецьк, Луганськ і Крим повернуть під час контрнаступу». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 14. jūlijā.
- ↑ «Вайсковы эксперт пра расійскую прапаганду: Ейск выдаюць за Херсон, Падмаскоўе – за Кіеў».
- ↑ «Kremlin's troubles in Ukraine harken to Soviet defeat in Afghanistan». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 31. martā. Skatīts: 2022. gada 14. jūlijā.
- ↑ «Олег Жданов - YouTube». www.youtube.com. Skatīts: 2022-07-14.