Omārs el Bešīrs
| Omārs el Bešīrs عمر حسن أحمد البشير | |
|---|---|
 | |
| Sudānas prezidents | |
|
Amatā 1989. gada 30. jūnijs* — 2019. gada 11. aprīlis | |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1944. gada 1. janvārī |
| Profesija | armijas virsnieks |
| Augstskola | Ēģiptes Kara akadēmija |
| Reliģija | musulmanis |
|
* de facto | |
Omārs el Bešīrs (arābu: عمر حسن أحمد البشير, dzimis 1944. gada 1. janvārī) ir bijušais Sudānas vadītājs, kurš bija pie varas no 1989. (no 1993. gada valsts prezidents) līdz 2019. gadam. Apsūdzēts kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci, kā arī genocīda veikšanā.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1966. gadā beidzis Ēģiptes Kara akadēmiju. Karojis Sudānas pilsoņu karā, 1973. gadā kā brigādes komandieris piedalījies Yom Kippur karā ēģiptiešu pusē. No 1975. līdz 1979. gadam militārais atašejs AAE. Pēc atgriešanās dzimtenē garnizona un vēlāk izpletņlēcēju brigādes komandieris.
1989. gadā Omārs el Bešīrs vadīja virsnieku grupu, kurai izdevās veiksmīgi veikt valsts apvērsumu. Valstī tika aizliegtas politiskās partijas un likvidēta preses brīvība. Pēc apvērsuma tika izveidota padome, kurā ietilpa 15 virsnieki. Padomi vadīja el Bešīrs, vienlaikus ieņemot aizsardzības ministra amatu. 1993. gadā padome likvidējās, ieceļot el Bešīru par Sudānas prezidentu, 1996. gadā viņš tika ievēlēts par prezidentu vēlēšanās, saglabājot amatu arī trijās nākamajās vēlēšanās, lai arī vēlēšanu rezultāti ir tikuši apšaubīti.[1]
Kā valsts vadītājs el Bešīrs realizēja Sudānas islamizāciju, jau 1991. gadā valstī tika ieviesti šariata likumi. Vienlaikus viņa valdīšanas laiks ir saistīts ar pilsoņu karu. Ilgstošais konflikts ar ciltīm Sudānas dienvidos beidzās ar reģiona atdalīšanos un patstāvīgas valsts — Dienvidsudānas — izveidi. Savukārt konflikts Dārfūras reģionā, kur Sudāna realizēja genocīdu pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, 2003. gadā noveda pie starptautiskās sabiedrības iejaukšanās konfliktā. Sudānas realizētā politika ir novedusi pie valsts izolācijas.
Starptautiskā krimināltiesa 2008. gadā, apsūdzot kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci, kā arī genocīda veikšanā Darfūrā, izdeva el Bešīra apcietināšanas orderi,[2] tādējādi viņš kļuva par pirmo politiķi, kas tika nodots starptautiskajai kriminālvajāšanai, pildot valsts vadītāja pienākumus.
2019. gada 11. aprīlī pēc vairākām nedēļām ilgiem protestiem militārā apvērsuma rezultātā tika gāzts no amata.[3] 2020. gada 11. februārī Sudānas valdība paziņoja, ka ir piekritusi nodot al Baširu tiesāšanai Starptautiskajā krimināltiesā.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ BBC — Dream election result for Sudan's President Bashir (angliski)
- ↑ Starptautiskā krimināltiesa — "ICC Prosecutor presents case against Sudanese President, Hassan Ahmad AL BASHIR, for genocide, crimes against humanity and war crimes in Darfur" (angliski)
- ↑ «Sudānas armija gāzusi 30 gadus valdījušo prezidentu el Beširu». sportacentrs.com. 2019. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlī.
- ↑ «Official: Sudan to hand over al-Bashir for genocide trial». apnews.com (angļu). 2020. gada 11. februāris. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlī.
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|