Omārs el Bešīrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Omārs el Bešīrs
عمر حسن أحمد البشير
Omar al-Bashir, 12th AU Summit, 090202-N-0506A-137.jpg
Sudānas prezidents
Amatā
1989. gada 30. jūnijs* — pašlaik

Dzimšanas dati 1944. gada 1. janvārī (73 gadi)
Profesija armijas virsnieks
Augstskola Ēģiptes Kara akadēmija
Reliģija musulmanis
* de facto

Omārs el Bešīrs (arābu: عمر حسن أحمد البشير, dzimis 1944. gada 1. janvārī) ir Sudānas vadītājs kopš 1989. gada (no 1993. gada valsts prezidents).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1966. gadā beidzis Ēģiptes Kara akadēmiju. Karojis Sudānas pilsoņu karā, 1973. gadā kā brigādes komandieris piedalījies Yom Kippur karā ēģiptiešu pusē. No 1975. līdz 1979. gadam militārais atašejs AAE. Pēc atgriešanās dzimtenē garnizona un vēlāk izpletņlēcēju brigādes komandieris.

1989. gadā Omārs el Bešīrs vadīja virsnieku grupu, kurai izdevās veiksmīgi veikt valsts apvērsumu. Valstī tika aizliegtas politiskās partijas un likvidēta preses brīvība. Pēc apvērsuma tika izveidota padome, kurā ietilpa 15 virsnieki. Padomi vadīja el Bešīrs, vienlaikus ieņemot aizsardzības ministra amatu. 1993. gadā padome pašlikvidējās, ieceļot el Bešīru par Sudānas prezidentu, 1996. gadā viņš tika ievēlēts par prezidentu vēlēšanās, saglabājot amatu arī trijās nākamajās vēlēšanās, lai arī vēlēšanu rezultāti ir tikuši apšaubīti.[1]

Kā valsts vadītājs el Bešīrs realizēja Sudānas islamizāciju, jau 1991. gadā valstī tika ieviesti Šariata likumi. Vienlaikus viņa valdīšanas laiks ir saistīts ar pilsoņu karu. Ilgstošais konflikts ar ciltīm Sudānas dienvidos beidzās ar reģiona atdalīšanos un patstāvīgas valsts — Dienvidsudānas — izveidi. Savukārt konflikts Dārfūras reģionā, kur Sudāna realizēja genocīdu pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, 2003. gadā noveda pie starptautiskās sabiedrības iejaukšanās konfliktā. Sudānas realizētā politika ir novedusi pie valsts izolācijas.

Starptautiskā krimināltiesa 2008. gadā, apsūdzot kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci, kā arī genocīda veikšanā Darfūrā, izdeva el Bešīra apcietināšanas orderi,[2] tādējādi viņš kļuva par pirmo politiķi, kas tika nodots starptautiskajai kriminālvajāšanai, pildot valsts vadītāja pienākumus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]