Dienvidsudāna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidsudāna
South Sudan
Dienvidsudānas karogs Dienvidsudānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of
Galvaspilsēta Džūba
04°51′N 31°36′E
Valsts valodas angļu
Demonīms Dienvidsudānietis
Valdība
 -  Prezidents Salva Kīrs Majardits
 -  Viceprezidents Rīks Mahars
Neatkarība
 -  Neatkarība no Sudānas 2011. gada 9. jūlijā 
Platība
 -  Kopā 619 745 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji . g. 7,5-9,7 miljoni (2006, UNFPA)[1]
11 000 000–13 000 000 (2009)[2] 
 -  2008. gada tautas skaitīšana 8260490 (apstrīdēts)[3] 
Valūta Sudānas mārciņa (SDG)
Laika josla EAT (UTC+3)
Interneta domēns .sd
Tālsarunu kods +249

Dienvidsudāna (angļu: South Sudan) ir valsts Austrumāfrikā. Dienvidsudānas galvaspilsēta ir Džūba. Austrumos tā robežojas ar Etiopiju, dienvidos ar Keniju, Ugandu un Kongo Demokrātisko Republiku un rietumos ar Centrālāfrikas Republiku.

Reģiona autonomais statuss ir noteikts saskaņā ar 2005. gadā parakstīto miera līgumu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar līguma parakstīšanu tika izbeigts Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas bija ilgākais pilsoņu karš Āfrikas vēsturē.

Laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim Dienvidsudānā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no Sudānas.[4] 30. janvārī publicētie neoficiālie rezultāti liecināja, ka 99% nobalsojušo bija par atdalīšanos. 2011. gada 9. jūlijā Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti.[5] 2011. gada 14. jūlijā Dienvidsudāna tika uzņemta ANO sastāvā, un kļuva par tās 193. dalībvalsti.[6]

Politika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstitūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidsudānas Likumdošanas asambleja 2011. gada 7. jūlijā ratificēja pagaidu konstitūciju,[7] kura aizstāja 2005. gadā pieņemto konstitūciju.[8] Pamatlikumā ir noteikts, ka Dienvidsudāna ir prezidentāla republika, kur prezidents ir valsts galva, valdības vadītājs un bruņoto spēku komandieris.

Likumdošanas tiesības pieder Dienvidsudānas valdībai un vienpalātas Dienvidsudānas Likumdošanas asamblejai. Valsts konstitūcija paredz arī neatkarīgu tiesu varu, kur augstākais varas orgāns ir Augstākā tiesa. 2007. gadā tika uzsākts izstrādāt valsts aizsardzības stratēģiju, kuras izstrāde tika pabeigta 2008. gadā. Tika nolemts, ka Dienvidsudānas armijā ietilps sauszemes, gaisa un jūras spēki.[9][10] Valstij ir jauns ģerbonis.[11]

Prezidenti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džons Garanga bija pirmais autonomā Dienvidsudānas reģiona prezidents. Amata pienākumus viņš pildīja līdz savai nāvei 2005. gada 30. jūlijā. Pēc Džona Garanga nāves par jauno Dienvidsudānas autonomā reģiona prezidentu 2005. gada 11. augustā tika iecelts viceprezidents Salva Kīrs Majardits, tajā pašā dienā viņš kļuva arī par Sudānas viceprezidentu. Savukārt par Dienvidsudānas viceprezidentu kļuva Rīks Mahars.

Valodas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidsudānā dzīvo vairāk nekā 200 etniskās grupas. Tas ir viens no Āfrikas lingvistiski bagātākajiem reģioniem, taču pārsvarā reģionā sastopamajās valodās runātāju skaits nepārsniedz dažus tūkstošus.

Oficiālā valsts valoda ir angļu valoda. Galvaspilsētas apkārtnē ir izplatīts arābu valodas pidžins - Džubas arābu valoda. Valsts pamatiedzīvotāju vidū visizplatītākā ir dinka valoda, tajā runā 2—3 miljoni valsts iedzīvotāju. Dinka valoda pieder Rietumnilotu valodu saimei (Western Nilotic languages), tā ir samērā līdzīga otrai izplatītākai Dienvidsudānas pamatiedzīvotāju valodai - nūru valodai (Nuer language). Dienvidsudānas trešā izplatītākā valoda ir zande, kas pieder ubandžu valodu grupai. Dienvidsudānā iedzīvotāji runā vēl šādās valodās: bari, šiluku, lotuko, jurmodo un citās.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada aprīlī Sudānā tika veikta tautas skaitīšana. Tās rezultāti liecināja, ka Dienvidsudānā dzīvo 8, 26 miljoni iedzīvotāju[3][12] (22% no visiem Sudānas iedzīvotājiem). Dienvidsudānas prezidents Salva Kīrs Majardits apšaubīja tautas skaitīšanas rezultātus, apgalvojot, ka tautas skaitītāji vienā valsts reģionā ir pieskaitījuši vairāk cilvēku, citā - mazāk.[13] Pēc viņa domām Dienvidsudānā dzīvo 1/3 Sudānas iedzīvotāju. Dienvidsudānas varasiestādes apgalvoja, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju netika pieskaitīti slikto laikapstākļu, sakaru trūkuma, ceļu trūkuma dēļ. Tāpat tika apgalvots, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju esot atradusies trimdā kaimiņvalstīs.[13] Amerikāņu tautas skaitīšanas tehniskais konsultants, kurš uzraudzīja tautas skaitīšanu Sudānā, atzina, ka tautas skaitītāji Dienvidsudānā varētu būt saskaitījuši 89% iedzīvotāju.[14]

2009. gadā, gatavojoties 2011. gadā paredzētajam Dienvidsudānas neatkarības referendumam, tika uzsākta jauna tautas skaitīšana. Šo tautas skaitīšanu kārtējo reizi pavadīja asa kritika no Dienvidsudānas varasiestāžu puses. Tika apgalvots, ka Sudānas varasiestādes apzināti veicot dienvidsudāniešu skaitīšanu reģionos, kur to īpatsvars ir neliels.[15]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]