Dienvidsudāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidsudāna
South Sudan
Dienvidsudānas karogs Dienvidsudānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of
Galvaspilsēta Džūba
04°51′N 31°36′E / 4.850°N 31.600°E / 4.850; 31.600
Valsts valodas angļu
Demonīms Dienvidsudānietis
Valdība
 -  Prezidents Salva Kīrs Majardits
 -  Viceprezidents Tabans Dengs
Dibināšana
 -  Neatkarība no Sudānas 2011. gada 9. jūlijā 
Platība
 -  Kopā 619 745 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji . g. 7,5-9,7 miljoni (2006, UNFPA)[1]
11 000 000–13 000 000 (2009)[2] 
 -  2008. gada tautas skaitīšana 8260490 (apstrīdēts)[3] 
Valūta Sudānas mārciņa (SDG)
Laika josla EAT (UTC+3)
Interneta domēns .sd
Tālsarunu kods +249

Dienvidsudāna (angļu: South Sudan) ir valsts Austrumāfrikā. Dienvidsudānas galvaspilsēta ir Džūba. Austrumos tā robežojas ar Etiopiju, dienvidos ar Keniju, Ugandu un Kongo Demokrātisko Republiku, ziemeļos ar Sudānu un rietumos ar Centrālāfrikas Republiku.

Reģiona autonomais statuss ir noteikts saskaņā ar 2005. gadā parakstīto miera līgumu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar līguma parakstīšanu tika izbeigts Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas bija ilgākais pilsoņu karš Āfrikas vēsturē.

Laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim Dienvidsudānā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no Sudānas.[4] 30. janvārī publicētie neoficiālie rezultāti liecināja, ka 99% nobalsojušo bija par atdalīšanos. 2011. gada 9. jūlijā Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti.[5] 2011. gada 14. jūlijā Dienvidsudāna tika uzņemta ANO sastāvā, un kļuva par tās 193. dalībvalsti.[6]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidsudānas pilsoņu karš:      valdība un tās sabiedrotie,      Rika Mahara opozīcijas spēki

Dienvidsudāna bija britu kolonija līdz 1956. gadam. 1956. gadā tā ieguva neatkarību no Lielbritānijas, kā daļa no Sudānas. Pēc Pirmā Sudānas pilsoņu kara, Dienvidsudānas autonomais reģions tika izveidots 1972. gadā un pastāvēja līdz 1983. gadam. 1983. gadā sākās Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas beidzās ar miera līguma parakstīšanu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību 2005. gadā. Tajā pašā gadā tika izveidota Dienvidsudānas autonomā valdība. Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti 2011. gada 9. jūlijā, pēc referenduma, kas notika laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim, kurā gandrīz 99% vēlētāju nobalsoja par atdalīšanos no Sudānas.[7] Par pirmo prezidentu kļuva Salva Kīrs Majardits.

2013. gadā 14. decembrī Kīrs apsūdzēja viceprezidentu Rīku Maharu un desmit citus apvērsuma mēģinājumā. Mahars noliedza apsūdzību un aizbēga no valsts, lai dibinātu opozīcijas partiju. Sākās konflikts starp Dienvidsudānas armiju un Mahara spēkiem, kas pārvērtās pilsoņu karā. 2014. gada janvārī tika panākta pirmā vienošanās par pamieru. Tomēr cīņas turpinājās, un pēc tam sekoja vairāki citas vienošanās par pamieru. 2015. gada augustā tika parakstīts miera līgums. Mahars atgriezās Džubā un atkal tika iecelts par viceprezidentu 2016. gada aprīlī.[8]

Mahars aizbēga no galvaspilsētas, kad tajā atsākās cīņas 2016. gada jūlijā. Viņam tika dota iespēja atgriezties, lai turpinātu sarunas par mieru, taču viņš neatgriezās. 2016. gada 23. jūlijā Maharu, kā viceprezidentu nomainīja Tabans Dengs. [9]

Valstī norisinājās bads no 2017. gada februāra līdz majiam. 20. februārī tika oficiāli pasludināts bada stāvoklis.[10] Par bada iemesliem tika uzskatīti valstī notiekošais pilsoņu karš un ekonomiskais sabrukums. Bada stāvoklis beidzās jūnija beigās, taču joprojām 1,7 miljoni cilvēku cieš no pārtikas trūkuma. [11]

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstitūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidsudānas Likumdošanas asambleja 2011. gada 7. jūlijā ratificēja pagaidu konstitūciju,[12] kura aizstāja 2005. gadā pieņemto konstitūciju.[13] Pamatlikumā ir noteikts, ka Dienvidsudāna ir prezidentāla republika, kur prezidents ir valsts galva, valdības vadītājs un bruņoto spēku komandieris.

Likumdošanas tiesības pieder Dienvidsudānas valdībai un vienpalātas Dienvidsudānas Likumdošanas asamblejai. Valsts konstitūcija paredz arī neatkarīgu tiesu varu, kur augstākais varas orgāns ir Augstākā tiesa. 2007. gadā tika uzsākts izstrādāt valsts aizsardzības stratēģiju, kuras izstrāde tika pabeigta 2008. gadā. Tika nolemts, ka Dienvidsudānas armijā ietilps sauszemes, gaisa un jūras spēki.[14][15] Valstij ir jauns ģerbonis.[16]

Prezidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džons Garanga bija pirmais autonomā Dienvidsudānas reģiona prezidents. Amata pienākumus viņš pildīja līdz savai nāvei 2005. gada 30. jūlijā. Pēc Džona Garanga nāves par jauno Dienvidsudānas autonomā reģiona prezidentu 2005. gada 11. augustā tika iecelts viceprezidents Salva Kīrs Majardits, tajā pašā dienā viņš kļuva arī par Sudānas viceprezidentu. Savukārt par Dienvidsudānas viceprezidentu kļuva Rīks Mahars.

Valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidsudānā dzīvo vairāk nekā 200 etniskās grupas. Tas ir viens no Āfrikas lingvistiski bagātākajiem reģioniem, taču pārsvarā reģionā sastopamajās valodās runātāju skaits nepārsniedz dažus tūkstošus.

Oficiālā valsts valoda ir angļu valoda. Galvaspilsētas apkārtnē ir izplatīts arābu valodas pidžins - Džubas arābu valoda. Valsts pamatiedzīvotāju vidū visizplatītākā ir dinka valoda, tajā runā 2—3 miljoni valsts iedzīvotāju. Dinka valoda pieder Rietumnilotu valodu saimei (Western Nilotic languages), tā ir samērā līdzīga otrai izplatītākai Dienvidsudānas pamatiedzīvotāju valodai - nūru valodai (Nuer language). Dienvidsudānas trešā izplatītākā valoda ir zande, kas pieder ubandžu valodu grupai. Dienvidsudānā iedzīvotāji runā vēl šādās valodās: bari, šiluku, lotuko, jurmodo un citās.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada aprīlī Sudānā tika veikta tautas skaitīšana. Tās rezultāti liecināja, ka Dienvidsudānā dzīvo 8, 26 miljoni iedzīvotāju[3][17] (22% no visiem Sudānas iedzīvotājiem). Dienvidsudānas prezidents Salva Kīrs Majardits apšaubīja tautas skaitīšanas rezultātus, apgalvojot, ka tautas skaitītāji vienā valsts reģionā ir pieskaitījuši vairāk cilvēku, citā - mazāk.[18] Pēc viņa domām Dienvidsudānā dzīvo 1/3 Sudānas iedzīvotāju. Dienvidsudānas varasiestādes apgalvoja, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju netika pieskaitīti slikto laikapstākļu, sakaru trūkuma, ceļu trūkuma dēļ. Tāpat tika apgalvots, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju esot atradusies trimdā kaimiņvalstīs.[18] Amerikāņu tautas skaitīšanas tehniskais konsultants, kurš uzraudzīja tautas skaitīšanu Sudānā, atzina, ka tautas skaitītāji Dienvidsudānā varētu būt saskaitījuši 89% iedzīvotāju.[19]

2009. gadā, gatavojoties 2011. gadā paredzētajam Dienvidsudānas neatkarības referendumam, tika uzsākta jauna tautas skaitīšana. Šo tautas skaitīšanu kārtējo reizi pavadīja asa kritika no Dienvidsudānas varasiestāžu puses. Tika apgalvots, ka Sudānas varasiestādes apzināti veicot dienvidsudāniešu skaitīšanu reģionos, kur to īpatsvars ir neliels.[20]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «UNFPA Southern SUDAN». UNFPA.
  2. «Sudan census committee say population is at 39 million». SudanTribune. 2009. gada 27. aprīlis.
  3. 3,0 3,1 «Discontent over Sudan census». News24.com. 2009. gada 21. maijs.
  4. Sākas balsošana Dienvidsudānas neatkarības referendumā, delfi.lv
  5. Dienvidsudāna proklamē neatkarību
  6. Jaundibinātā valsts Dienvidsudāna iestājas ANO, tvnet.lv
  7. Maggie Fick. «Over 99 pct in Southern Sudan vote for secession». USA Today, 2011. gada 30. janvāris. Skatīts: 2011. gada 30. janvāris.
  8. «South Sudan rebel chief Riek Machar sworn in as vice-president». Skatīts: 2017. gada 24. septembris.
  9. «South Sudan opposition replaces missing leader Machar». Skatīts: 2017. gada 24. septembris.
  10. «Dienvidsudānā oficiāli izsludināts bada stāvoklis». Skatīts: 2017. gada 25. septembris.
  11. «Dienvidsudānā vairs nevalda bads, secina pētnieki». Skatīts: 2017. gada 25. septembris.
  12. South Sudan passes interim constitution amid concerns over presidential powers. Sudan Tribune, 8 July 2011.
  13. «Interim Constitution of Southern Sudan of 2005».
  14. Juba parliament authorises establishment of South Sudan air force, 25 June 2008
  15. «Creation of the South Sudan Air Force». Skatīts: 2011. gada 9. janvāris.
  16. Attēls no Dienvidsudānas valdības mājas lapas
  17. «S. Sudan Census Bureau Releases Official Results Amidst Ongoing Census Controversy». !enough The project to end genocide and crimes against humanity. 2009. gada 8. jūnijs.
  18. 18,0 18,1 «South Sudanese officials decry ‘unfortunate’ announcement of census results». The New Sudan Vision. 2009. gada 10. maijs.
  19. «Ethnic Divisions Complicate Sudan's Census». NPR. 2009. gada 15. aprīlis.
  20. «South Sudan says Northern Sudan's census dishonest». Radio Nederland Wereldomroep. 2009. gada 6. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]