Oskars Dirlevangers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oskars Dirlevangers
Oskar Dirlewanger
O.Dirlevangers 1944. gadā
O.Dirlevangers 1944. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 26. septembrī
Vircburgā, Vācijas impērijā (tagad Vācija)
Miris 1945. gada 5. jūnijā (49 gadi)
Althauzenas ciems, Okupētā Vācija
(tagad Vācija)
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe rezerves SS—oberfīrers (virspulkvedis)
Dienesta laiks 1913 — 1918
1918 — 1921
1936 — 1939
1939 — 1945
Valsts Vācijas impērija
Veimāras republika (brīvkorpusos)
Spānija
Trešais reihs
Struktūra sauszemes karaspēks
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Novembra revolūcija
Spānijas pilsoņu karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts u.c.

Oskars Pauls Dirlevangers (vācu: Oskar Paul Dirlewanger, 1895. gada 26. septembris1945. gada 5. jūnijs) bija vācu virsnieks, NSDAP un SS biedrs, valsts zinātnes doktors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vidusskolas pabeigšanas 1913. gadā kā brīvprātīgais iestājies Vācijas impērijas armijā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā, kur par varonību ieguvis virsnieka dienesta pakāpi, un apbalvots ar II un I pakāpes Dzelzs krustiem.

Pēc kara dienējis brīvkorpusos, kuros karojis līdz pat 1921. gadam. Paralēli studējis universitātē, ieguvis doktora grādu valsts zinātnē. 1923. gadā iestājies NSDAP.

Apsūdzēts, bet vēlāk (1934. gadā) notiesāts uz diviem gadiem par mazgadīgās izvarošanu, kas viņam maksāja doktora grādu, darbu un NSDAP biedra karti. Pēc cietumsoda izciešanas atkal notiesāts par analoģisku nodarījumu un nokļuvis nacistu koncentrācijas nometnē.

Caur augsti stāvošiem nacistu partijas biedriem, ar kuriem viņš bija kopā karojis brīvkorpusos, tiek atbrīvots no koncentrācijas nometnes, lai dotos uz Spāniju, kur Dirlevangers īsu laiku dien Spānijas ārzemnieku leģionā, bet drīz vien jau iestājas Kondora leģionā un nacionālistu pusē piedalās Spānijas pilsoņu karā. 1939. gadā, kad beidzās Spānijas pilsoņu karš, atgriezies dzimtenē.

Otrā pasaules kara laikā komandējis viņa vārdā nosauktu zonderkomandu, kas vēlāk pārtapa par 36. Ieroču SS grenadieru divīziju. Šīs vienības tika formētas no cietumniekiem, koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem un karavīriem, kas bija nokļuvuši soda vienībās. Turklāt Dirlevangera komandētās vienības primāri tika iesaistītas represijās pret civiliedzīvotājiem un partizāniem. Piedalījies pretpartizāņu akcijās Baltkrievijā un Varšavas sacelšanās apspiešanā.