Oto Bērtiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oto Bērtiņš
Dzimis 1818. gada 6. janvārī
Vecgulbene
Miris pēc 1876
Jalta, pēdējā zināmā dzīvesvieta Jeļeca
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika

Oto Bērtiņš (Otto Berthing, 1818. gada 4. janvāris [v.s. 1817. gada 24. decembris]1885. gads) bija latviešu gleznotājs. Tiek uzskatīts par pirmo profesionālo latviešu mākslinieku, portretistu.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1818. gada 4. vai 6. janvārī Gulbenē kurpnieka Sīmaņa Bērtiņa ģimenē. Mācījās Pēterburgā pie portretu gleznotāja Roberta Švēdes. Pēc tam strādāja litogrāfijas darbnīcā. No 1840. līdz 1850. gadam bija zīmēšanas skolotājs Rīgas Katrīnas skolā. Kopš 1842. gada piedalījās mākslas izstādēs. No 1850. mācījās Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā, kuru ar izcilību pabeidza 1852. gadā. 1856. gadā mākslinieks aizbrauca no Latvijas, dzīvoja Parīzē (1856-1859), vēlāk Odesā (1859), tad atkal Parīzē (1862-1873). 1865. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija Bērtiņam piešķīra brīvmākslinieka nosaukumu, 1866. gadā trešās pakāpes mākslinieka, bet 1867. gadā pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Kādu laiku viņam piederēja sava mākslas studija.

Bērtiņa biogrāfijas beigu daļa ir neskaidra. Iespējams, viņš pildīja kādus pasūtījumus Krievijas impērijā, vismaz 1876. gadā uzturējies Jeļecā. Viņa miršanas gads un vieta nav zināma (vecākos avotos minēti 1885. vai 1889. gads, Jalta).[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Oto Bērtiņa mākslas mantojuma ir saglabājušies tikai daži darbi. Viens no pazīstamākajiem ir "Zēna akts" (1853), kas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, daži viņa darbi glabājas Jaltā, kur viņš kādu laiku strādāja. Citi viņa darbi zināmi vien pēc viņa laikabiedru atstāstījumiem un aprakstiem dokumentos.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]