Ozolu lācītis
| Ozolu lācītis Leccinum quercinum | |
|---|---|
 Ozolu lācītis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Lācīši (Leccinum) |
| Suga | Ozolu lācītis (L. quercinum) |
 Ozolu lācītis Vikikrātuvē | |
Ozolu lācītis (Leccinum quercinum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Pastāv arī uzskats, ka šī sēne ir parastās apšubekas Leccinum aurantiacum forma, nevis patstāvīga suga.
Sēnes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: krāsa ķieģeļsarkani brūngana vai oranžsarkana. Forma jaunām sēnēm lodveida, izaugušām pusapaļa līdz spilvenveidīgi izliekta, platums līdz 10 cm. Virsmiziņa parasti gluda, reti viegli tūbaina, vecumā sausā laikā ieplaisājusi, slapjā nedaudz gļotaina, pārkarena pār malu. Mīkstums balts, blīvs, griezumu vietās vispirms kļūst sarkanbrūns, vēlāk zils un pēc tam violeti tumšpelēks.
- Stobriņi: Gari, bālgandzelteni. Atveres ieapaļas.
- Kātiņš: jaunām sēnēm bumbuļveida, vēlāk cilindrisks, paresnināts uz leju. Blīvs, balts, ar daudzām sākumā baltām, vēlāk sarkanbrūnām atstāvošām zvīņām. Garums līdz 11 cm, resnums 2-3 cm.
- Sporas: dzeltenīgi brūnganas, masā olīvbrūnas, gludas, vārpstveida, 10-19/4-5 µm.
- Bazīdijas: 25-35/10-13 µm.
- Cistīdas: vārpstveida, vālesveida, 30-50/7-13 µm. [1] [2] [3]
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mikorizas sēne. Aug no jūlija līdz oktobrim zem ozoliem.
Barības vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēdams bez iepriekšējas novārīšanas.
Līdzīgās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdzīgs zem priedēm augošajam sila lācītim, zem apsēm atrodamajai parastajai apšubekai un bērzu un egļu audzēs augošajai dzeltenbrūnajai apšubekai. Drošākā atšķiršana ir pēc mikorizu veidojošajiem kokiem, bet kļūdai identifikācijā nav kulināras nozīmes. Visas tās ir labas ēdamās sēnes.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 58. lpp.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. ,198. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 205. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ozolu lācītis |
- Apraksts sēnes.lv
- latvijas.daba.lv Arhivēts 2017. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Sugu enciklopēdija
- Подосиновик дубовый
- Leccínum quercínum, hrastov ded (sl)