Pāsifaja (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Pāsifaja
Atklāšana
Atklājējs/i Filiberts žaks Melots
Atklāšanas datums 1908. gada 27. janvāris[1]
Orbitālie parametri
Epoha 2000. gada 1. janvāris
Lielā pusass (rādiuss) 23 629 000 km[2]
Ekscentricitāte 0,4062[2]
Apriņķojuma periods 743,61 d [2]
Slīpums 151,413° pret ekliptiku [2]
Riņķo ap Jupiteram
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss ~30 km [3]
Masa 2,9973 x 1017 kg[1]
Vidējais blīvums 2,6 g/cm3[3]
Albedo 0,04 [3]
Redzamais spožums 16,8 R [3]

Pāsifaja[4], arī Jupiters VIII ir Jupitera pavadonis. To 1908. gada 27. janvārī atklāja britu astronoms Filiberts Žaks Melots (Philibert Jacques Melotte). Pirmoreiz to ieraudzīja fotoplatē, kura bija uzņemta 1908. gada 28. februārī Karaliskajā Griničas observatorijā. Izpētot pirms tam uzņemtās fotoplates, atklājās, ka pavadonis bija redzams jau mēnesi agrāk. Pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums 1908 CJ[5], jo nebija īsti skaidrs, vai tas ir pavadonis vai asteroīds.

Pavadonim īsta vārda nebija līdz pat 1975. gadam, kad Starptautiskā Astronomijas savienība tam piešķīra vārdu Pāsifaja.[6] Pāsifaja[7] ir tēls grieķu mitoloģijā, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, kurai piedzima Mīnotaurs.

Pētījumi liecina, ka Pāsifaja visdrīzāk ir bijis asteroīds, kuru Jupitera gravitācija padarījusi par pavadoni.[8] Redzamās gaismas spektrā Pāsifaja izskatās pelēks, līdzīgi kā C tipa asteroīdi.[9] Pāsifajas vārdā nosaukta vesela grupa Jupitera pavadoņu ar līdzīgiem orbitālajiem parametriem. Pāsifajas grupa sastāv no 16 pavadoņiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]