Medzes pagasts
| Medzes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Kapsēde |
| Kopējā platība:[1] | 109,0 km2 |
| • Sauszeme: | 106,4 km2 |
| • Ūdens: | 2,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 306 |
| Blīvums (2024): | 12,3 iedz./km2 |
 Medzes pagasts Vikikrātuvē
| |
Medzes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, pie Baltijas jūras. Robežojas ar sava novada Grobiņas, Dunalkas, Tadaiķu un Vērgales pagastiem, kā arī ar Liepājas pilsētu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta rietumu daļa atrodas Piejūras zemienes Piemares līdzenumā. 2,1 kilometru garumā stiepjas Baltijas jūras pludmale. Austrumu daļā atrodas Rietumkursas augstienes Vārtājas līdzenums. Augstākais punkts - 50,9 m vjl. - pagasta austrumu malā.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- robežojas ar Tosmares ezeru
- Tāšu ezers (94,9 ha)
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- daļa Ploču purva, purva kopējā platība 557 ha.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Medzes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kapsēdes muiža, (Gut Kapsehden, Kapsēde), Māteres muiža (Gut Matern), Medzes muiža (Gut Medsen, Medzes muiža), Talsu muiža (Gut Talsen), Tāšu muiža (Gut Telsen, Tāši).
Medzes pagasts izveidojās ap 1900. gadu, apvienojot vienā Medzes (Medsen), Mātras (Matern), Kapsēdes (Kapsehden) un daļēji Pērkones muižu pagastus. 1923. gadā Medzes pagastam no Pērkones pagasta pievienoja Šķēdi. 1935. gada pagasta platība bija 95,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Medzes un Kapsēdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Medzes ciemam pievienoja Kapsēdes ciemu, 1968. gadā - daļu Tāšu ciema (kolhoza "Pirmrindnieks" teritorija).[4] Savukārt 1954. (kolhoza "Kopdarbs" teritorija) un 1975. gadā daļas Medzes ciema pievienoja Vērgales ciemam. 1991. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā Medzes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā. 2021. gadā Grobiņas novadu iekļāva jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Kapsēde (pagasta centrs), Ievkalni, Medzes muiža, Piņķi, Tāši, Stirnas, Šķēde, Plienkalni.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Fricis Rokpelnis (1909-1969) - latviešu rakstnieks.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
