Pāvils Kvelde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pāvils Kvelde
Pāvils Kvelde
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 27. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vilzēnu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1963. gada 6. oktobrī (77 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās agronoms
Dzīvesbiedre Paulīne Kvelde (dzimusi Gēliņa)
Bērni Andrejs Kvelde
Pauls Kvelde
Maija

Pāvils Kvelde (līdz 1938. gadam — Kreišmanis; 1885—1963) bija latviešu agronoms, Dr. agr. (1939). Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektors (1939—1940, 1941—1944), Centrālās savienības „Turība” padomes loceklis, Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1885. gada 27. novembrī Vilzēnu pagasta "Ķirķos" (tagad Braslavas pagastā). Studēja Rīgas politehniskā institūta lauksaimniecības nodaļā (1906—1909) un Maskavas lauksaimniecības institūtā (1909—1910). Strādāja Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā, vadīja kursus un veidoja izmēģinājumu laukus zemnieku saimniecībās, bija Priekuļu lauksaimniecības skolas skolotājs (1913—1915). Pirmā pasaules kara laika bija Krievijas impērijas armijas atsevišķās ķīmiskās rotas komandieris (1915—1918).

1918. gada nogalē izveidoja Priekuļu Lauksaimniecības vidusskolu, pēc kara beigām iepazinās ar Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Šveices lauksaimniecības skolām (1920—1922). Latvijas Universitātes docents (1928), LU Vecauces saimniecības prakses vadītājs (1929). Rakstīja par lauksaimniecības jautājumiem Latvijas un Vācijas periodiskajos izdevumos.[1] Bija Centrālās savienības „Turība” padomes loceklis, Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs. Pēc Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas nodibināšanas bija tās profesors un rektors (1939—1944).

Miris 1963. gada 6. oktobrī Rīgā.

Dēls Pauls Kvelde (1927), vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. IX sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 17 987.—17 988. sleja.