Pēteris Mežaks

Pēteris Mežaks Latvijas goda konsuls Harbinā (1924) Personīgā informācija Dzimis 1858. gada 3. martā Mazsalacas pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1941. gada 5. septembrī (83 gadi) Vjatlags, Kirovas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība Latvietis Vecāki Kaspars un Ede Mežaki Brāļi Voldemārs Mežaks Dzīvesbiedre Alise fon Lorentija (1861—1923) Bērni Loriss (1887—1982), Egons Anatolijs (1889—1920)

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālmajors Dienesta laiks 1878 — 1917 1918 — 1920 Valsts Krievijas Impērija Baltā kustība Struktūra sauszemes bruņotie spēki, robežsardze Komandēja 2. Aizamūras robežsargu pulks Kaujas darbība Bokseru sacelšanās Krievijas—Japānas karš Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Izglītība Rīgas kājnieku junkurskola Cits darbs tulks, goda konsuls

Pēteris Mežaks (1858—1941) bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1916), Krievijas pilsoņu kara dalībnieks Balto pusē. Krievu—ķīniešu vārdnīcas karavīriem autors (1903). Latvijas goda konsuls Harbinā, Ķīnā (1925—1940). Miris pēc 1941. gada jūnija deportācijas uz PSRS.

Dzīvesgājums

Dzimis 1858. gada 3. martā Mazsalacas pagasta Ceipēs lauksaimnieka Kaspara Mežaka ģimenē. Mācījās Raunas draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. Iedvesmojies no Krievu—turku kara (1877—1878), 1878. gadā kā savvaļnieks iestājās Krievijas Impērijas armijā. Mācījās Rīgas kājnieku junkurskolā, kuru absolvēja 1880. gadā. Pēc tam kā praporščiks dienēja 115. Vjazmas kājnieku pulkā Rīgā.

1884. gadā kā kornets (podporučiks) sāka dienestu Krievijas Impērijas Atsevišķajā robežsardzes korpusā, dienēja Polijā Kališas brigādē, pēc tam Čenstohovas brigādē. 1885. gadā tika paaugstināts par poručiku, 1889. gadā par štābrotmistru, 1893. gadā par rotmistru. 1901. gadā tika nosūtīts dienēt Aizamūras apgabalā, dienēja Aizamūras brigādē pie Ķīnas Impērijas robežas. Apguva mongoļu un ķīniešu valodas, veica saraksti ar ķīniešu ierēdņiem. Piedalījās Bokseru sacelšanās (1899—1901) apspiešanas militārajās operācijās Ķīnā, 1901. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi. No 1902. gada bija Aizamūras apgabala Atsevišķā robežsardzes korpusa štāba vecākais adjutants. Piedalījās Krievijas—Japānas karā (1904—1905), 1906. gadā tika paaugstināts pulkveža dienesta pakāpē, bija Ķīnas-Austrumu dzelzceļa apsardzes rietumu iecirkņa komandieris. 1910. gadā tika iecelts 2. Aizamūras robežsargu pulka komandieri.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā ar pulku tika nosūtīts uz Austrumu fronti, tika kontuzēts kaujā. 1915. gada 5. jūlijā tika iecelts par 1. Aizamūras robežapsardzes kājnieku divīzijas 1. brigādes komandieri, 1916. gada 14. janvārī tika paaugstināts par ģenerālmajoru (skaitot no 1915. gada 6. jūlija). 1917. gada aprīlī tika atvaļināts armijas rezervē Kijivā. Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada novembrī tika atvaļināts no dienesta.

Pēc tam, kad Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada augustā Aizbaikālu kazaku atamans Grigorijs Semjonovs ieņēma Aizbaikāla teritoriju, viņš ģenerāli Mežaku nozīmēja par Čitas militāro ģenerālgubernatoru. No 1919. gada 24. februāra Mežaks bija Austrumsibīrijas armijas 2. kara apgabala priekšnieks, uzturēja sakarus ar Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padomi. 1919. gada novembrī tika iecelts par ASV armijas Sibīrijas intervencijas 27. kājnieku pulka goda pulkvedi, ieguva ASV goda pilsonību. Pēc Baltās kustības sagrāves 1920. gada martā patvērās Ķīnā.

1922. gada janvārī tika iecelts par Latvijas vicekonsulu, 1925. gada janvārī par goda konsulu Harbinā, Ķīnas Republikā. 1937. gadā saņēma uzaicinājumu piedalīties Japānas filmā par Krievijas—Japānas karu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada augustā tika atcelts no amata sakarā ar ārlietu resora likvidāciju un nodeva konsulātu PSRS ģenerālkonsulātam. Pēc tam atgriezās Latvijā, dzīvoja Rīgā. 1941. gada 18. jūnijā tika apcietināts un deportēts uz Vjatlaga soda nometni, kur 1941. gada 5. vai 7. septembrī miris. Apglabāts 7. lēģera kapos pie Ļesnojes ciema.

Apbalvojumi

P. Mežaka "Krievu-ķīniešu sarunu vārdnīca" (1903).

• Sv. Staņislava ordenis, III šķira (1889), II šķira (1904) (ar šķēpiem),
• Sv. Annas ordenis, III šķira (1891), II šķira (1904) (abi ar šķēpiem),
• Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (1905), III šķira (1909) (abi ar šķēpiem),
• Ķīnas Dubultpūķa ordenis (krievu: орден Двойного Дракона), III šķira (1906)
• Ķīnas Zvaigzne, III šķira (1913)
• Sv. Jura zobens (Георгиевское оружие, 1916)
• Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira.

Darbi

• Русско-китайский переводчик. Составил по распоряжению Начальника Заамурского Округа Отдельного Корпуса Пограничной Стражи для чинов сего Округа Старший Адъютант Подполковник Межак. Харбин, Технический отдел КВЖД, 1903 г. (Harbina, 1903).

Literatūra

• Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918—1991. Biogrāfiska vārdnīca. Jēkabsons Ē., Ščerbinskis V. (sast.-ed.). Rīga: Zinātne, 2003. — 207. lpp.

• Jēkabsons, Ē., Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse — 1914. gads, Rīga, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2022. ISBN 978-9934-18-872-5

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• ОФИЦЕРЫ ОКПС no pogranec.ru