Pastinaks
| Pastinaks Pastinaca sativa | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Čemurzieži (Apiales) |
| Dzimta | Čemurzieži (Apiaceae) |
| Ģints | Pastinaki (Pastinaca) |
| Suga | Pļavas pastinaks (Pastinaca sativa) |
 Pastinaks Vikikrātuvē | |
Pļavas pastinaks jeb pastinaks (latīņu: Pastinaca sativa) ir sakņu dārzenis, kas ir tuvi radniecīgs ar burkāniem un pētersīļiem un pieder čemurziežu dzimtai.
Augs ir divgadīgs, taču to bieži audzē kā viengadīgu. Tam ir gara, ēdama, krēmkrāsas mietsakne, kura pēc pārziemošanas zemē iegūst saldenu garšu. Taču pēc tam, kad augs ir pārziedējis un nogatavinājis sēklas, tā sakne kļūst neēdama. Rīkojoties ar pastinaka ar kātu un lapotni, jāievēro piesardzības pasākumi, jo pastinaka sula saules gaismā, saskaroties ar ādu, var izraisīt izsitumus.[1]
Pastinaki parasti tiek termiski apstrādāti, bet tos var ēst arī neapstrādātus. Saknes mīkstumam ir salda garša. Tas satur daudz vitamīnu, antioksidantu un minerālvielas (īpaši kālija); kā arī satur gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas. Pastinakus vislabāk audzē dziļā, bezakmeņu augsnē. Augam mēdz uzbrukt burkānu muša un citi kaitēkļi, kā arī augu vīrusi un sēnīšu slimības, no kurām visnopietnākā ir koka vēzis.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augu suga ir plaši sastopama Eiropā. Pļavas pastinaka sākotnējais areāls ir kontinenta dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur. Latvijā pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā valsts teritorijā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug sausās pļavās, upju krastu terasēs, grants ieguves karjeros un dzelzceļa uzbērumos.[3]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pļavas pastinaks ir divgadīgs, 40—110 cm garš lakstaugs ar baltu, resnu, ēdamu sakni. Viss augs ir dzeltenīgi zaļš. Stublājs ir stāvs, stingrs, rievaini šķautņains, zarains, īsi apmatots. Lapas ir vienkārt plūksnainas, 7—20 cm garas, dalītas, sastāv no 2—7 pāriem olveidīgu, sēdošu plūksnu ar lielzāģzobainu malu. Stublāja apakšējās lapas kātainas, augšējās ir sēdošas, piestiprinājums stublājam nedaudz makstveidīgs. Ziedkopas čemurā staru nedaudz. Vīkala un vīkaliņa nav. Zieda vainaglapas ir tumšdzeltenas. Auglis ir plati eliptisks, 0,5—0,8 cm garš dvīņsēklenis ar šauru spārnu. Zied jūlijā un augustā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Fact check: Contact with wild parsnip harmful to humans and animals». USA TODAY (en-US). Skatīts: 2023-07-02.
- ↑ «Parsnip | Diseases and Pests, Description, Uses, Propagation». plantvillage.psu.edu. Skatīts: 2023-07-02.
- ↑ 3,0 3,1 «pļavas pastinaks - Pastinaca sativa L. s.l. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-07-02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pastinaks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
|