PSRS maršals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

PSRS maršals bija PSRS bruņoto spēku augstākā militārā pakāpe, kuru izveidoja 1935. gadā. Kopumā to piešķīra 41 reizi.

Pirmos piecus maršala titulus piešķīra Vorošilovam, Jegorovam, Bļuheram, Budjonnijam un Tuhačevskim. Staļina terora laikā Bļuheru, Tuhačevski un Jegorovu nošāva. 1940. gada maijā maršala pakāpes piešķīra Timošenko, Sapošņikovam un Kuļikam. Otrā pasaules kara laikā Kuļikam nekompetences dēļ maršala pakāpi atņēma. Kara laikā par maršaliem kļuva virkne padomju karavadoņu (Žukovs, Koņevs, Rokosovskis). Politisku iemeslu dēļ par maršaliem kļuva arī Staļins, Berija un Bulgaņins. Pēckara gados maršala titulus piešķīra galvenokārt par nopelniem karā, vai kā piedevu augstam amatam. Brežņeva personības kulta gados par maršaliem kļuva Brežņevs un Ustinovs. Pēdējais par PSRS maršalu 1990. gadā kļuva Jazovs.

Maršalu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]