Andrejs Jerjomenko

Andrejs Jerjomenko; Андрей Иванович Ерёменко; Андрій Іванович Єрьоменко
Personīgā informācija
Dzimis	1892. gada 14. oktobrī ; Markivka, Jekaterinoslavas guberņa, Krievijas Impērija; (Markivkas rajons, Luhanskas apgabals, Ukraina)
Miris	1970. gada 19. novembrī (78 gadi); Maskava, PSRS; ( Krievija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	PSRS maršals
Dienesta laiks	1913—1958
Valsts	Krievijas Impērija, KPFSR, PSRS
Struktūra	PSRS armija
Komandēja	Rietumu fronte, Brjanskas fronte, 1. Baltijas fronte, 2. Baltijas fronte, 4. Ukrainas fronte
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Padomju Savienības varonis

Andrejs Jerjomenko (krievu: Андрей Иванович Ерёменко, ukraiņu: Андрій Іванович Єрьоменко; dzimis 1892. gada 14. oktobrī, miris 1970. gada 19. novembrī) bija padomju karavīrs, Padomju Savienības maršals no 1955. gada. Piedalījies Otrajā pasaules karā, tai skaitā komadējot 2. Baltijas fronti, kas Baltijas operācijas laikā ieņēma Latvijas teritoriju, vēlāk cīnoties Kuzemes ielenkuma kaujās.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis zemnieku ģimenē. 1913. gadā iesaukts Krievijas armijā. No 1918. gada — Sarkanajā armijā, kur dienējis Budjonnija kavalērijas armijā. 1935. gadā beidzis Frunzes Kara akadēmiju Maskavā.

1939. gadā kā korpusa komandieris piedalījās Polijas austrumu teritoriju (mūsdienu Baltkrievijas rietumi) ieņemšanā. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada 28. jūnijā tika iecelts par Rietumu frontes pavēlnieku no amata atceltā (un vēlāk nošautā) Dmitrija Pavlova vietā, tomēr 4. jūlijā frontes vadītāja pienākumus sāka pildīt Semjons Timošenko. Jerjomenko bija viens no padomju komandieriem Smoļenskas kaujas laikā 1941. gada jūlijā/augustā, kur ievainots. Nokļuva ielenkumā Vjazmas operācijas laikā 1941. gada oktobrī, kur atkal ievainots. Staļingradas kaujas laikā 1942./43. gada ziemā komandēja Staļingradas fronti, noturot vācu armijas uzbrukumu.

Piedalījās Krimas operācijā 1944. gada aprīlī. Vēlāk Jerjomenko tika iecelts par 2. Baltijas frontes komandieri. Vadīja Latvijas ieņemšanas operācijas (Daugavpils-Rēzeknes operāciju un Madonas operāciju). 1945. gada 26. martā Jerjomenko tika iecelts par 4. Ukrainas frontes pavēlnieku. Vadīja Slovākijas un Morāvijas ieņemšanu.

Pēc kara vairāku kara apgabalu komandieris.

No 1974. līdz 1991. gadam Jerjomenko vārdā bija nosaukta Nīcgales iela Rīgā.