Semjons Budjonnijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Semjons Budjonnijs
Семён Михайлович Будённый
Semjons Budjonnijs
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 25. aprīlī
Platovskas staņica, Donas Karaspēka apgabals, Krievijas Impērija
(Budjonnovskaja, Proletarskas rajons, Rostovas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1973. gada 26. oktobrī (90 gadi)
Maskava, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe PSRS maršals
Dienesta laiks 1903 – 1973
Valsts Krievijas Impērija, KPFSR, PSRS
Struktūra Krievijas armija, PSRS armija
Komandēja 1. kavalērijas armija, Maskavas kara apgabals, Rezerves fronte
Kaujas darbība Krievu-japāņu karš, Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Poļu-padomju karš, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi trīskārtējs Padomju Savienības varonis

Semjons Budjonnijs (krievu: Семён Михайлович Будённый; dzimis 1883. gada 25. aprīlī, miris 1973. gada 26. oktobrī) bija krievu izcelsmes padomju maršals un politiskais darbinieks. Visvairāk pazīstams kā kavalērijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Dzīvesstāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Donas Karaspēka apgabalā t.s. "citpilsētnieku" (иногородние) ģimenē, t.i. nepiederēja kazaku sociālajam slānim. Strādāja dažādus darbus līdz 1903. gadā tika iesaukts Krievijas armijā. Kazaku karaspēka sastāvā piedalījās Krievu-japāņu karā. Pirmajā pasaules kara laikā kā apakšvirsnieks karoja vācu, austriešu un Kaukāza frontē. Par drošsirdību ieguva Jura krustu pilnu komplektu.

Pēc Oktobra revolūcijas atgriezās dzimtajā staņicā. 1918. gadā šeit nodibināja kavalērijas vienību, kas darbojās pret baltajiem Donas apgabalā. Apvienojot vairākas citas daļas, 1919. gada 17. novembrī tika nodibināta 1. kavalērijas armija - viena no pazīstamākajām sarkano vienībām Krievijas pilsoņu kara laikā. Armija izcēlās kaujās Krievijā un Ukrainā pret Deņikina karaspēku. Poļu-padomju kara laikā Budjonnija armija cieta smagu sakāvi Komarovas kaujā no 1920. gada 30. augusta līdz 2. septembrim, kas bija viena no lielākajām kavalērijas kaujām kopš 1813. gada, un pēdējā lielā kauja vēsturē, kuras rezultātu izšķīra kavalērija.

Starp pasaules kariem 1932. gadā beidza Mihaila Frunzes Kara akadēmiju. 1935. gadā kļuva par vienu no pieciem pirmajiem PSRS maršaliem. Pilnībā atbalstīja Josifa Staļina politiku, tai skaitā represijas pret citiem karavadoņiem.

Pēc Vācijas iebrukuma PSRS Budjonnijs tika iecelts par dienvidrietumu virziena komandieri (главком). Vadīja PSRS karaspēka kaujas Ukrainā. Pēc tam, kad Umaņas kaujas un Kijevas kaujas rezultātā simtiem tūkstošu padomju karavīru krita vai tika sagūstīti, Budjonnijs tika pārcelts par Rezerves frontes komandieri. 1942. gada maijā-augustā komandēja Ziemeļkaukāza fronti. No 1939. līdz 1952. gadam bija PSKP CK loceklis. Pēc Staļina nāves ieņēma vairākus, lielākoties ceremoniālus amatus. Miris 90. gadu vecumā.

Budjonnija vārdā nosaukts Budjonija zirgs un karavīru cepure budjonovka.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]