Parastā raganbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Parastā raganbeka
Suillellus luridus
Parastā raganbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsSuillellus
SugaParastā raganbeka (Suillellus luridus)
Sinonīmi
  • Boletus luridus
Parastā raganbeka Vikikrātuvē

Parastā raganbeka jeb raganu beka (Suillellus luridus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Cits sēnes latīniskais nosaukums - Boletus luridus (līdz 2014. gadam).[1]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrijā savāktas raganbekas
  • Cepurīte: krāsa var būt dažāda - zaļgana, netīri brūna, zaļganbrūna, dzelteni oranža vai brūngani pelēcīga. Gliemežu bojājumu vietās sārta. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Virsmiziņa jaunākām sēnēm samtaina, vecākām gluda, mitrā laikā lipīga. Mīkstums biezs, bālgandzeltens, griezumu un lauzumu vietās stipri zilē, bet pēc tam kļūst netīri dzeltens, bez īpašas smaržas, ar patīkamu garšu.
  • Stobriņi: sākumā dzelteni, vēlāk olīvdzelteni, iespiedumu vietās zaļgani vai zili plankumoti. Atveres nelielas, oranžsarkanas, vēlāk sarkanbrūnas, iespiedumu vietās krāsojas zilpelēkas vai zilganmelnas.
  • Kātiņš: augšdaļā gaiši dzeltens vai oranždzeltens, lejasdaļā purpursarkans, tīklojums dzeltens vai brūngansārts, olveida vai vālesveida, smails pie pamata, iespiedumu vietās ātri nozilē. Garums līdz 14 cm, resnums līdz 5 cm.
  • Sporas: elipsoīdas-vārpstveida, dzeltenīgas, masā zaļganbrūnas, 9-17/5-7 µm.
  • Bazīdijas: 21-45/12-15 µm.
  • Cistīdas: dzeltenīgas, nosmailinātas, tuvinātas atverēm, 54-73/9-14 µm.[2]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug galvenokārt no jūnija līdz septembrim, zālainās vietās gaišos lapu koku mežos, parkos, gar alejām, pārsvarā zem ozoliem un liepām. Izvēlas mālainas vai kaļķainas augsnes.

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēne nedaudz līdzīga velna bekai, kuras mīkstums balts un tīklojums uz kātiņa sarkans, vēl līdzīgas ir pārslainā beka, kurai tīklojuma vietā uz kātiņa ir punktiņi, un resnkāta beka ar bālgani dzeltenīgu mīkstumu. [3]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama tikai pēc novārīšanas.[4] Neapstiprināti ziņojumi apgalvo, ka varot būt indīga kopā ar alkoholu.[5] Krievijā to uzskata par 2. kategorijas ēdamo sēni.[6]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vizzini A. (2014) (PDF). Nomenclatural novelties. Index Fungorum. 1. lpp. ISSN 2049-2375.
  2. V. Lūkins, Bekas, 46. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.
  3. T. Lessoe, Sēnes, 189., 190. lpp., “Zvaigzne ABC”, ISBN 9984-22-283-7.
  4. A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 103. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.
  5. Fungi.lv
  6. Грибы Калужской области - дубовик обыкновенный

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]