Parastais ķirbis

Parastais ķirbis Cucurbita pepo L.
Parastais ķirbis (Cucurbita pepo)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Ķirbju rinda (Cucurbitales)
Dzimta	Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae)
Ģints	Ķirbji (Cucurbita)
Suga	Parastais ķirbis (Cucurbita pepo)
Parastais ķirbis Vikikrātuvē

Parastais ķirbis (Cucurbita pepo) ir viengadīgs 3 - 8 m garš ķirbju dzimtas lakstaugs, kultūraugs.

Raksturojums

Stumbrs gulošs vai kāpelējošs, ar atstāvošiem sarveida matiņiem. Lapas pamīšus, vienkāršas, piecdaivainas, 17—20 cm garas, 20—25 cm platas, ar sarveida matiņiem un līdz 40 cm garu kātu. Zied no jūnija līdz augustam.

Ziedi viendzimuma, 7—10 cm diametrā, lapu žāklēs, vīrišķie ziedi pušķos, sievišķie — pa vienam. Ziedu kāti līdz 25 cm gari, rievaini. Kauss ar īsu stobriņu un 5 lineārām vai gandrīz pavedienveidīgiem zobiņiem. Vainags dzeltens vai oranždzeltens ar zvanveidīgu, līdz 5 cm garu stobriņu un 6—7 cm garām, smailām daļām. Kauss un vainags ārpusē ar atstāvošiem matiņiem.

Auglis — oga ar cietu apvalku un iedzeltenu mīkstumu. Sēklas plakanas, iedzelteni baltas, ar apmali. Sastopamas daudzas kultūršķirnes. Iecienīts pārtikas augs; auglī daudz karotīna, C, B₁ un B₂ vitamīna. Sēklas satur līdz 50% eļļas, tās izmanto ārstniecībā pret parazītiskiem tārpiem.

Ķirbju dzimtene ir Meksika. Eiropā tie nokļuva 16. gadsimtā.