Pasaules jaunatne debatē

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
VIII. rahvusvaheline finaal Varssavis (Poola), 17.10.2014

"Pasaules jaunatne debatē (Jugend debattiert international) - konkurss Centrālās un Austrumeiropas valstīs” ir skolēnu konkurss vācu valodā, kas norisinās Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Krievijā (Maskavā un Sanktpēterburgā) Ukrainā un Ungārijā. No 2016. gada projektā piedalīsies arī Slovākija un Slovēnija. Konkurss ir Gētes institūta, fonda „Erinnerung, Verantwortung und Zukunft”, sabiedriskā labuma organizācijas „Hertie-Stiftung” un Vācijas skolu sistēmas ārvalstīs pārvaldes projekts. Konkursa dalībvalstīs ir arī vietējie atbalstītāji: Polijā tas ir Vācu-poļu sadarbības fonds, Čehijā – Vācu-čehu nākotnes fonds, Ukrainā – Kļičko fonds, Lietuvā – Lietuvas Skolēnu informācijas un tehnikas centrs, Ungārijā – Hannsa Zeidela fonds, E.ON Hungaria, Audi akadēmija, Ungārijas Vāciešu pašpārvalde un Konrāda Adenauera fonds.

Pasaules jaunatne debatē šobrīd ir vienīgais starptautiskais retorikas konkurss skolēniem vācu valodā. Konkursa mērķis ir sekmēt Centrālās un Austrumeiropas jauniešu spējas zinoši un pārliecinoši pārstāvēt savus uzskatus un viedokli vācu valodā un veicināt vācu valodu kā debašu instrumentu. Projekta ietvaros skolēni vācu valodā debatē par šādām tēmām: skolas dzīve, pamattiesības, vēsture (jo īpaši – vēsturiskās netaisnības izvērtēšana) un Eiropa.

Konkursā var piedalīties 10. līdz 12. klašu skolēni, kuru vācu valodas zināšanas ir vismaz B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvē.

Konkurss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014./2015. mācību gadā konkursā piedalījās 2063 skolēni 148 skolās. Šajās skolās projekts tiek integrēts mācību stundās. Speciāli sagatavoti skolotāji māca skolēnus debatēt, kā arī organizē debates klasēs. Skolēni sacenšas vispirms savas skolas un skolu apvienību līmenī, tad labākie debatē savas valsts pusfinālā un finālā, un visbeidzot – Starptautiskajā finālā, kuram kvalificējas katras dalībvalsts konkursa pirmās un otrās vietas ieguvēji. Kopš IV Starptautiskā fināla Berlīnē 2010. gadā Vācijas konkursa Jugend debattiert uzvarētāji starptautiskajā konkursā darbojas kā dalībnieku mentori.

Debašu norise un vērtēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par katru jautājumu debatē četri cilvēki; divi izsakās „par”, divi – „pret”. Debates notiek par aktuāliem, politiski strīdīgiem jautājumiem (piemēram, „Vai Turcija būtu jāuzņem Eiropas Savienībā?”). Debates ilgst 24 minūtes vācu valodā. Laiks tiek precīzi limitēts. Vispirms katram runātājam tiek dotas divas minūtes viedokļa izklāstam. Šajā laikā viņu nedrīkst pārtraukt. Pēc tam seko divpadsmit minūšu gara diskusija – „strīdus fāze”, kuras laikā katrs var brīvi izteikties. Noslēgumā katram dalībniekam tiek dota minūte laika, lai viņš, ņemot vērā debatēs izskanējušos argumentus, varētu teikt galavārdu. Speciāla „debašu vadītāja” nav. Skolu konkursos notiek debates par skolas dzīvi, nākamajās konkursa kārtās runātāji pievēršas tādiem tematiem kā politika, pamattiesības un cilvēktiesības, vēsture un Eiropa.

Debates vērtē žūrija trīs līdz piecu locekļu sastāvā. Vērtēšana notiek, piešķirot punktus. Dalībnieku sniegums tiek vērtēts pēc četriem kritērijiem: kompetence, spēja izteikties, spēja pārliecināt un spēja uzturēt sarunu. Debatētāju vācu valodas zināšanas vērtējumā netiek iekļautas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konkurss Pasaules jaunatne debatē pirmo reizi notika 2005. gadā Čehijā un Polijā. Kopš 2006. gada tajā piedalās arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Ukrainas skolas. 2009. gadā pēc divu gadu ilgas sagatavošanās fāzes projektā iesaistījās Maskavas un Sanktpēterburgas skolas, bet no 2010./11. mācību gada – arī Ungārija. No 2016. gada projektā piedalīsies arī Slovākija un Slovēnija.

Starptautiskie fināli

Fināls Debašu tēma Patrons / goda viesis Uzvarētājs
1. Starptautiskais fināls Prāgā (Čehija), 05.10.2007. "Vai Eiropas Savienībā genocīda noliegšanu vajadzētu noteikt par krimināli sodāmu?" Vaclavs Havels, Čehijas Republikas eksprezidents / Volfgangs Tīrze, Vācijas Bundestāga viceprezidents Jakubs Štefela, Libereca (Čehija) un Pērs Klīsendorfs, Rostoka (Vācija)
2. Starptautiskais fināls Varšavā (Polija), 24.10.2008. "Vai vajadzētu Eiropā vietējās vēstures mācību grāmatas skolās aizvietot ar vienotu Eiropas vēstures mācību grāmatu?" Broņislavs Komorovskis, Polijas parlamenta apakšpalātas prezidents / Gerda Hasselfelda, Vācijas Bundestāga viceprezidente Barbara Vasiļevska, Varšava (Polija) un Vībke Nēlsena, Vismāra (Vācija)
3. Starptautiskais fināls Prāgā (Čehija),26.02.2010. "Vai 23. augustu vajadzētu noteikt par totalitāro un autoritāro režīmu upuru atceres dienu visā Eiropā?" Vaclavs Havels, Čehijas Republikas eksprezidents / Petra Pau, Vācijas Bundestāga viceprezidente Jitka Rutrlova, Prāga (Čehija) un Maksimiliāns Bērenss, Minstere (Vācija)
4. Starptautiskais fināls Berlīnē (Vācija), 12.11.2010. "Vai Goggle street View vajadzētu aptvert visas Eiropas lielpilsētas?" Goda viesis: valsts sekretārs Harro Zemlers, Vācijas Bundestāga direktors Irina Avdejeva, Maskava (Krievija)
5. Starptautiskais fināls Kijevā (Ukraina), 21.10.2011. "Vai visām Eiropas valstīm tuvākā nākotnē vajadzētu atteikties no atomenerģijas izmantošanas?" Vitālijs Kļičko / Dr. Hanss-Jirgens Heimzēts, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Ukrainā Anete Limara, Viljandi (Igaunija)
6. Starptautiskais fināls Viļņā (Lietuva), 19.10.2012. "Vai Eiropā būtu jāsauc pie kriminālatbildības par "naidīgiem izteikumiem" pret reliģijām?" Emanuelis Zingeris, Lietuvas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Grēta Sabo, Budapešta (Ungārija)
7. Starptautiskais fināls Budapešta (Ungārija), 18.10.2013. "Vai būtu jāboikotē liela mēroga sporta pasākumi, ja to rīkotājvalstī tiek pārkāptas cilvēktiesības?" Viktor Kassai Dominika Perlinová, Prāgā (Čehija)
8. Starptautiskais fināls Varšavā (Polija), 17.10.2014. "Vai būtu jāaizliedz ekstrēmistiskas partijas?" Władysław Bartoszewski Anastasijai Mintiš, Tallinn (Igaunija)
9. Starptautiskais fināls Rīgā (Latvija), 23.10.2015. „Vai visām Eiropas Padomes dalībvalstīm ik gadu būtu jāuzņem noteikts minimālais skaits bēgļu?“ Andris Bērziņš, bijušais Latvijas Valsts prezidents Anna Riana, Budapešta (Ungārija

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]