Pasaules jaunatne debatē

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Debates III. Starptautiskajā finālā 2010. gadā Prāgā

"Pasaules jaunatne debatē (Jugend debattiert international) - konkursi Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs" ir skolēnu konkurss vācu valodā. Šobrīd projektā ir iesaistījušās astoņas Centrālās un Austrumeiropas valstis: Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Krievija (Maskava un Pēterburga) Ukraina un Ungārija. Konkurss ir Gētes institūta, fonda "Erinnerung, Verantwortung und Zukunft", sabiedriskā labuma organizācijas Hertie fonda un Vācijas skolu sistēmas ārvalstīs pārvaldes kopīgs projekts. Konkursam ir arī vietējie atbalstītāji: Polijā tas ir Vācu-poļu sadarbības fonds, Čehijā — Vācu-čehu nākotnes fonds, bet Lietuvā — Lietuvas Skolēnu informācijas un tehnikas centrs. Pasaules jaunatne debatē šobrīd ir vienīgais starptautiskais runas konkurss skolēniem vācu valodā. Konkursa mērķis ir sekmēt Centrāleiropas un Austrumeiropas jauniešu spējas zinoši un pārliecinoši pārstāvēt savus uzskatus un savu viedokli vācu valodā. Projekts ne tikai uzlabo vācu valodas zināšanas, bet arī stiprina debatēšanu kā demokrātiskas diskusijas mediju un sniedz politiski — sociālas zināšanas, kas savukārt sekmē, lai veidotos jauna, izglītota paaudze, kas kādreiz pārņems vadošās pozīcijas. Projekts aicina diskutēt par svarīgām tēmām: skolas dzīvi, pamattiesībām un cilvēku tiesībām, vēsturi (sevišķi dažādu vēsturisko netaisnību izzināšanu) un Eiropu. Piedalīties var 10. līdz 12. klašu skolēni, kuru vācu valodas zināšanas ir vismaz B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē.

Konkurss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013./2014. mācību gadā konkursā piedalījās 1900 skolēnu no vairāk kā 140 skolām. Šajās skolās projekts tiek integrēts mācību stundā. Speciāli sagatavoti skolotāji māca skolēnus debatēt, kā arī organizē debates klasēs. Skolēni sacenšas vispirms savas skolas līmenī, tad labākie debatē savas valsts pusfinālā un finālā, un visbeidzot divi labākie debatētāji no visām septiņām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kā arī divi uzvarētāji no Vācijas konkursa Jugend debattiert dodas uz starptautisko finālu.

Debašu norise un vērtēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par katru jautājumu debatē četri cilvēki; divi izsakās "par", divi — "pret". Debates notiek par aktuāliem, politiski strīdīgiem jautājumiem (piem. "Vai Turciju vajadzētu uzņemt Eiropas Savienībā?"). Debates ilgst 24 minūtes vācu valodā. Laiks tiek precīzi limitēts. Vispirms katram runātājam tiek dotas divas minūtes viedokļa izklāstam. Šajā laikā viņu nedrīkst pārtraukt. Pēc tam seko divpadsmit minūšu gara diskusija — "strīdus fāze", kuras laikā katrs var brīvi izteikties. Tad katram dalībniekam ir vēl viena minūte galavārdam. Speciāla "debašu vadītāja" nav. Debates vērtē žūrija trīs līdz piecu cilvēku sastāvā. Vērtēšana notiek, liekot punktus. Svarīgi ir četri kritēriji: kompetence, spēja izteikties, spēja pārliecināt un spēja uzturēt sarunu. Vācu valodas prasme atsevišķi netiek vērtēta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konkurss Pasaules jaunatne debatē pirmo reizi notika 2005. gadā Čehijā un Polijā. Kopš 2006. gada tajā piedalās arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Ukrainas skolas. 2009. gadā pēc divu gadu ilgas sagatavošanās fāzes projektā iesaistījās Maskavas un St. Pēterburgas skolas, bet no 2010./11. māc. gada — arī Ungārija.

Starptautiskie fināli

Fināls Debašu tēma Patrons / goda viesis Uzvarētājs
1. starptautiskais fināls Prāgā (Čehija), 05.10.2007. "Vai Eiropas Savienībā genocīda noliegšanu vajadzētu noteikt par krimināli sodāmu?" Vaclavs Havels, Čehijas Republikas eksprezidents / Volfgangs Tīrze, Vācijas Bundestāga viceprezidents Jakubs Štefela, Libereca (Čehija) un Pērs Klīsendorfs, Rostoka (Vācija)
2. starptautiskais fināls Varšavā (Polija), 24.10.2008. "Vai vajadzētu Eiropā vietējās vēstures mācību grāmatas skolās aizvietot ar vienotu Eiropas vēstures mācību grāmatu?" Broņislavs Komorovskis, Polijas parlamenta apakšpalātas prezidents / Gerda Hasselfelda, Vācijas Bundestāga viceprezidente Barbara Vasiļevska, Varšava (Polija) un Vībke Nēlsena, Vismāra (Vācija)
3. starptautiskais fināls Prāgā (Čehija),26.02.2010. "Vai 23. augustu vajadzētu noteikt par totalitāro un autoritāro režīmu upuru atceres dienu visā Eiropā?" Vaclavs Havels, Čehijas Republikas eksprezidents / Petra Pau, Vācijas Bundestāga viceprezidente Jitka Rutrlova, Prāga (Čehija) un Maksimiliāns Bērenss, Minstere (Vācija)
4. starptautiskais fināls Berlīnē (Vācija), 12.11.2010. "Vai Goggle street View vajadzētu aptvert visas Eiropas lielpilsētas?" Goda viesis: valsts sekretārs Harro Zemlers, Vācijas Bundestāga direktors Irina Avdejeva, Maskava (Krievija)
5. starptautiskais fināls Kijevā (Ukraina), 21.10.2011. "Vai visām Eiropas valstīm tuvākā nākotnē vajadzētu atteikties no atomenerģijas izmantošanas?" Vitālijs Kļičko / Dr. Hanss-Jirgens Heimzēts, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Ukrainā Anete Limara, Viljandi (Igaunija)
6. starptautiskais fināls Viļņā (Lietuva), 19.10.2012. "Vai Eiropā būtu jāsauc pie kriminālatbildības par "naidīgiem izteikumiem" pret reliģijām?" Emanuelis Zingeris, Lietuvas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Grēta Sabo, Budapešta (Ungārija)
7. starptautiskais fināls Budapešta (Ungārija), 18.10.2013. "Vai būtu jāboikotē liela mēroga sporta pasākumi, ja to rīkotājvalstī tiek pārkāptas cilvēktiesības?" Viktor Kassai Dominika Perlinová, Prāgā (Čehija)
8. starptautiskais fināls Varšavā (Polija), 17.10.2014. "Vai būtu jāaizliedz ekstrēmistiskas partijas?" Władysław Bartoszewski Anastasijai Mintiš, Tallinn (Igaunija)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]