Pastēte
Izskats
Pastēte (no vācu: Pastete) ir aukstais ēdiens, ko gatavo no ceptas, sautētas, viendabīgi samaltas un uzputotas gaļas, zivju, to izstrādājumu un/vai citu sastāvdaļu masas, kam pievienotas taukvielas un dažādas garšvielas.[1][2]
Visslavenākā ir franču zosu aknu pastēte jeb fuagrā (franču: pâté de foie gra), kuru sastāvā atbilstoši Francijas likumiem jābūt vismaz 50% sīki sakapātu pīļu vai zosu aknu. Tās parasti gatavo karsējot uz lēnas uguns un pievienojot trifeles un cūku aknas, garšvielas, konjaku, liķieri vai madeiru. Pēc tam pastēti atdzesē, 48 stundas iztur un visbiežāk kā uzkodu ēd plānās šķēlītes ar dakšiņu.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pastēte |
- ↑ Svešvārdu vārdnīca (3. izd.). Jumava. 2007. 568. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
- ↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 212. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
- ↑ «Foie Gras, lauku pastēte un terīnes». Delfi. 2014. gada 10. novembris. Skatīts: 2018. gada 31. jūlijā.
Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |