Patkuli

Fon Patkuli (vācu: von Patkul) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības, Kurzemes bruņniecības, Igaunijas bruņniecības un Sāmsalas bruņniecības matrikulās.

Kopā ar Līveniem, Rozeniem, Ikšķiļiem, Tīzenhauzeniem, Ostenzakeniem un Ungerniem veidoja Baltijas provinču vecāko dižciltīgo dzimtu kopu (vācu: Baltischer Uradel), kas jau kopš 13. gadsimta bija saradojušies ar vietējiem dižciltīgajiem.

Vēsture

Patkulu dzimta pieder pie senākajām vācbaltiešu dzimtām Latvijā. Kaut arī ģimenes tradīcija saista tās pirmsākumus ar Vestfāleni tagadējā Vācijā, tomēr uzvārds Patkuls (citi rakstības varianti bijuši Pattküll, Pattkül, Pattkull) liecina par uzvārda somugrisko izcelsmi — tāpat kā uzvārdos Uxkull, Koskul, Paykull.

Pirmā rakstītā ziņa par Livonijas ordeņa vasali Andreju no Patkules (Patkul vai Patkulle) atrodama 1385. gadā. Patkulu dzimtai piekrita svarīga loma 17. gadsimta zviedru-poļu karos, pēc zviedru-poļu kara Fromholds Patkuls bija pilnvarots vest sarunas ar Zviedrijas karali Gustavu Ādolfu par vācbaltiešu privilēģiju apstiprināšanu pēc Vidzemes iekļaušanas Zviedrijas lielvalstī (1629). 1635. gadā Patkulu dzimtu uzņēma Zviedrijas dižciltīgo sarakstos. Frīdrihs Vilhelms fon Patkuls (1604—1666) bija Vidzemes landrāts un zviedru armijas majors, kas Otrā Ziemeļu kara (1654—1660) laikā bija sadarbojies ar poļiem, tāpēc 1657. gadā apcietināts un notiesāts par valsts nodevību. Viņa dēls Johans Reinholds fon Patkuls cīnījās pret zviedru īstenoto muižu redukciju Zviedru Vidzemē un viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.

1716. gadā Patkuliem piešķīra zviedru brīvkungu titulu.

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai Patkuli dienēja tās armijā. Tā Reinholds Ludvigs fon Patkuls (Reinhold Ludwig von Patkul, 1730—1801) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors. Savukārt Aleksandrs fon Patkuls (Alexander von Patkul, Александр Владимирович Паткуль, 1817-1877) bija Kaukāza karu dalībnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālis un Pēterburgas policijas priekšnieks (krievu: обер-полицеймейстер) 1860.-1862. gadā.

Patkulu muižas

Pirmā dzimtmuiža bija Patküla (Owerlack) Helmetas pils novadā.
Latvijā Patkuliem piederēja Vaidavas (Waidau), Jaunkalpenes (Jaunkalpen), Ķieģeļu (Kegel), Lakstenes (Hohenheide), Podzēnu (Podsem), Patkules (Gilsen), Pociema (Posendorf), Rozbeķu (Rosenbeck), Kūduma (Kudum), Pāpēna (Rosenblatt), Vecates (Alt-Ottenhof) muižas.
Igaunijā Patkuliem piederēja Ääsmäe (Essemäggi), Eivere (Eyefer), Rägavere (Raggafer), Tohisoo (Tois), Ämari (Habbinem), Põriki (Porrik), Nehatu (Nehhat), Illuste (Illust), Paatsalu (Patzal) muižas.

Dzimtas piederīgo attēli

Johans Reinholds fon Patkuls
Rūdolfs fon Patkuls
Aleksandrs fon Patkuls

Ārējās saites

Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz, 1930, S. 177ff.
Genealogisches Handbuch der oeselschen Ritterschaft, 1935 S. 549—550

Literatūra

Astafs fon Tranzē-Rozeneks: Zur älteren Geschichte der v. Patkul. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1911—13, S. 494—522

Atsauces