Paugurainā dižsardzene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Paugurainā dižsardzene
Macrolepiota mastoidea
Paugurainā dižsardzene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsDižsardzenes (Macrolepiota)
SugaPaugurainā dižsardzene (M. mastoidea)
Paugurainā dižsardzene Vikikrātuvē

Paugurainā dižsardzene, agrāk paugurainā saulsardzene (Macrolepiota mastoidea, agrāk Lepiota umbonata u.c., pavisam Index Fungorum kopā ar varietātēm uzrāda 55 reģistrētus latīniskus šīs sugas nosaukumus)[1] ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paugurainās dižsardzenes cepurīte izskatās gaišāka kā citām Latvijas dižsardzenēm
Izaugušas sēnes lapiņas
Sugas raksturīga pazīme starp dižsardzenēm ir parasti sīkās, graudiņiem līdzīgās zvīņas
  • Cepurīte: krāsa sākumā balta ar brūnganu vidu, vēlāk ar blāvi brūnganās zvīņās vai pat graudiņos saplaisājušu virsmiziņu un baltām malām, reizēm baltām zvīņām un ar retiem graudiņiem,[2] vidū gluds, sarkanbrūns paugurs, parasti ar bārkstainu maliņu. Forma sākumā olveida līdz zvanveida, vēlāk plakani līdz ieliekti izplesta. Platums līdz 15 cm. Vecumā malās sausā laikā ieplaisājusi. Mīkstums balts, plāns, griezumu vietās krāsu nemaina, ar vāju riekstu smaržu un garšu.
  • Lapiņas: baltas, brīvas, ciešas, dažāda garuma, mīkstas, ar līdzenām malām, tuvu kātiņam saaugušas dižsardzenēm raksturīgajā gredzenveidā jeb apkaklītē.
  • Kātiņš: bālgans, tievs, ar sīkām brūnganām zvīņām, cilindrisks, pie pamata ar nelielu bumbuļveida paresninājumu, dobs. Garums līdz 15 cm, resnums 0,3—1 cm. Uz kātiņa augšdaļā kustīgs, vecumā izzūdošs augšpusē balts, lejaspusē brūngans, šaurs ādains gredzens.
  • Sporas: elipsoīdas, bezkrāsainas, gludas, masā baltas, ar lielu dīgšanas atveri un vienu vai vairākiem eļļas pilieniem katrā sporā, 12—16/8—10 µm.[3]
  • Bazīdijas: četrsporu, vālesveida, 35—40/8—10 µm, sterigmu garums 3,5—4 µm.
  • Heilocistīdas: bezkrāsainas, plānsienu, 30—40/12—15 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa un nedzīvās zemsedzes saprofīte. Aug pa vienai un grupās no augusta līdz septembrim mitrās pļavās, ganībās un mežmalās, arī piejūras augsnēs.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunībā var līdzināties nāvīgi indīgajai baltajai mušmirei. Visas mušmires atšķiras no dižsardzenēm ar to, ka viņām uz cepurītes nav saplaisājušu tumšu zvīņu, var būt tikai baltas pārslas — plīvura atliekas, un mušmirēm kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas dižsardzenēm nav. Bez tam, baltajai mušmirei ir nepatīkama smaka. Tāpat bez zvīņām ir atmatenes. No šīm ģintīm dižsardzenes atšķiras arī ar to, ka viņu gredzens uz kātiņa ir pārbīdāms. No dižsardzenēm lielākā līdzība ir ar ēdamo sēnalaino dižsardzeni, kuras kātiņš gluds bez zvīņām un cepurīte ar platākām zvīņām. Vienīgā uzturā neieteicamā Latvijā atrodamā šīs ģints suga — dārza dižsardzene — sastopama galvenokārt siltumnīcās un jaunībā ir ar brūnu cepurīti, vecumā tās cepurītē arī daudz vairāk brūnās krāsas lielāko zvīņu dēļ un tās mīkstums uz vecumu arī nobrūnē, lapiņām kļūstot sarkanbrūnām, kamēr paugurainajai dižsardzenei tās paliek baltas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Species Fungorum - sinonīmi
  2. Sēnes.lv: Paugurainā dižsardzene
  3. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 67. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]