Baltā mušmire
| Baltā mušmire Amanita virosa | |
|---|---|
 Baltā mušmire (Amanita virosa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
| Dzimta | Mušmiru dzimta (Amanitaceae) |
| Ģints | Mušmires (Amanita) |
| Suga | Baltā mušmire (A. virosa) |
 Baltā mušmire Vikikrātuvē | |
Baltā mušmire (latīņu: Amanita virosa) - indīga sēne. Cepurīte balta, izaug līdz 10 cm plata. Jauna sēne sākumā smaili koniska, vēlāk izpletusies, ar izcilni vidū. Tās virsa mitrā laikā lipīga, sausā - spīdīga. Kātiņš balts, dažreiz ar dzeltenīgiem plankumiem, bez dobuma. Pie kātiņa pamata brīva, plēvaina, balta, lēveraina maksts, kurā ietverts kātiņa paresninātais apakšgals. Gredzens balts. Lapiņas baltas, ar pārslainu šķautni. Sēnei nepatīkama hlora smaka. Aug rudenī, galvenokārt lapu koku mežos.
Indīgums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltā mušmire ir nāvējoši indīga sēne. Tā satur vairākus amanitīnus un falloidīnus. Tās galvenā indīgā viela ir alfa-amanitīns. Indīgās vielas ir nedaudz mazākās koncentrācijās nekā zaļajā mušmirē. Neskatoties uz to, arī baltās mušmires apēšana bieži beidzas letāli vai ar smagiem aknu un nieru bojājumiem.
 | Šis ar mikoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |