Pelašķis

Vikipēdijas lapa
Parastais pelašķis
Achillea millefolium
Parastais pelašķis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsPelašķi (Achillea)
SugaParastais pelašķis (A. millefolium)
Parastais pelašķis Vikikrātuvē

Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla. Ļoti plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā.

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas aug pļavās, tīrumos, ceļmalās, karjeros un dažādās sausās nezālienēs. [1]

Parastais pelašķis ir ārstniecības augs, no kura gatavo tējas, un garšaugs. Tas tiek audzēts arī kā dekoratīvs augs un augs, no kura bites ievāc medu.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastais pelašķis ir daudzgadīgs, 15-70 cm garš lakstaugs. Tā stublājs ir stāvs, stīvs, vienkāršs, tas ir īsi apmatots un zaro ziedkopā.

Achillea millefolium - roosa harilik raudrohi Valingu.jpg

Lapas ir izvietotas uz stublāja un pie pamatnes rozetē. Rozetes lapas ar ir kātu, bet stublāja lapas ir sēdošas. Visas lapas ir divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, aptuveni 4-10 cm garas un 1-4 cm platas. Pēdējās pakāpes plūksnas ir sīkas, lineāras vai lineāri lancetiskas.

Ziedi ir kurvīši, vairogskarā stublāja galā. Kurvīša gultne ir ar plēkšņlapiņām. Vīkallapas ir zālainas un stāv vairākās rindās. Mēlziedi ir pieci, balti vai iesārti violeti, tā gals ir sīkzobains. Stobrziedi ir pelēcīgi balti. Kausmatiņu nav. Auglis ir plakans sēklenis. Zied no jūnija līdz oktobrim.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «parastais pelašķis - Achillea millefolium L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-18.