Personālais dators

Personālais dators (angļu: personal computer vai PC) ir jebkurš dators, kura cena, izmērs un veiktspēja ir pielāgota individuālai lietošanai un ir paredzēta speciāli gala patērētājam, kurš ar šo iekārtu var darboties patstāvīgi un neatkarīgi.

Mūsdienās personālais dators var būt gan kā galda dators, portatīvais jeb klēpjdators vai planšetdators. Vispopulārākās operētājsistēmas personālajam datoram ir Microsoft Windows, Mac OS un Linux, kamēr vispopulārākais mikroprocesors ir x86 tipa. Personālā datora programmnodrošinājums pamatā sastāv no teksta redaktoriem, tabulu redaktoriem, datubāzu programmām un spēlēm, kā arī no neskaitāmām cita veida programmām. Mūsdienās personālajam datoram bieži vien ir ātrgaitas interneta pieslēgums, kas ļauj lietotājam piekļūt vispasaules tīmeklim un daudzu citu veidu resursiem.

Personālais dators var būt gan kā mājas, gan kā darba dators, kas atrodas lietotāja darba vietā un ir saslēgts lokālajā tīklā ar citiem darba datoriem.

Atšķirībā no agrīnajiem personālā datora lietotājiem, kuriem bija pašiem jāraksta datorprogrammas, lai varētu produktīvi izmantot savu datoru, mūsdienās datora lietotājiem ir plaša pieeja komerciālajām un nekomerciālajām datorprogrammām, kuras ir viegli instalējamas un saprotamas.

Vēsture

Personālā datora veiktspēja ir ļoti strauji augusi kopš tā pirmsākumiem. Kopš 1970. gadu sākuma dažādos zinātniskos institūtos zinātnieki aktīvi meklēja un atrada risinājumu jauna tipa interaktīva personālā datora izveidei, kurš būtu paredzēts nenoteikta laika individuālai lietošanai. Tomēr šī personālā datora sistēma jebkurā gadījumā būtu pārāk dārga, lai tā piederētu privātpersonām.

1975. gadā mikroprocesora un integrālās shēmas parādīšanās deva iespēju izveidot kompaktu personālā datora versiju, kura vēl pirms pāris gadiem būtu aizņēmusi veselu istabu. Agrīnās personālā datora versijas (sākumā saukta par mikrodatoriem) tika tirgotas komplektos un ierobežotā skaitā.