Peldošais tilts (Rīga)
| Peldošais tilts | |
|---|---|
 Plosta tilts pāri Daugavai | |
| Šķērso | Daugava |
| Atrašanās vieta | Rīga, Latvija |
| Posmu skaits | 11[1] |
| Garums | 646 metri[1] |
| Platums | 12,8 metri[1] |
| Tilts atklāts | 1700 |
| Nākamais tilts | Pontonu tilts |
| Tika nojaukts | 1896 |
Peldošais tilts bija pats pirmais tilts Rīgā pār Daugavu, ko uzcēla Ziemeļu kara laikā 1700. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XII rīkojuma, lai viņa karaspēks varētu sasniegt Spilves pļavas, kur tobrīd atradās Polijas-Lietuvas un Saksijas karaspēks. Pēc kaujas tas palika Rīgas pilsētas īpašumā un to izmantoja vasaras mēnešos, bet ziemā to demontēja un novietoja Vējzaķsalas līcī.[1] Tas tika saukts arī par Laivu tiltu, jo balstījās uz noenkurotām koka laivām. 1705. gada pavasarī plūdi tiltu aiznesa uz jūru. To atjaunoja, bet tas vairs nebija lietojams pēc 1710. gadā Krievijas karaspēka īstenotā Rīgas aplenkuma.[2]
1714. gadā pēc Rīgas ģeneralgubernatora Aņikitas Repņina rīkojuma pēc līdzīga projekta vietā tika uzcelts jauns tilts. Tas balstījās uz plostiem, tāpēc tika dēvēts par Plosta tiltu. 646 metrus garais un 12,8 metrus platais tilts savienoja pilsētas aizsargmūra Grēcinieku vārtus ar Klīversalu un Jelgavas ceļu tagadējā Akmens tilta vietā.[2] Plostu tiltu no upes noņēma vēlā rudenī un uzstādīja atpakaļ tūlīt pēc ledus iešanas pavasarī. Tilta konstrukciju laika gaitā vairākkārt pilnveidoja, līdz tas kļuva par vispāratzītu paraugu labi būvētam plosta tiltam pāri lielai, platai upei. 18. gadsimtā tas tika saukts par vienu no "trim Rīgas brīnumiem".[1][3] Pieredzes apmaiņā par šādu tiltu būvniecību pat esot ieradušies pārstāvji no Frankfurtes pie Mainas.[2]
Plosta tilts bija maksas tilts. No maksas bija atbrīvoti kājāmgājēji, kā arī armijas, policijas, ugunsdzēsēju, ārstu un garīdznieku transports.[1] Maksa bija arī par peldlīdzekļu caurlaišanu.[3]
1892. gadā to pamazām pa posmiem sāka aizstāt ar pontoniem, līdz 1896. gadā atklāja Pontonu tiltu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Rīgas pašvaldības portāls - Pilsēta / Rīgas vēsture / Stāsti / Ūdeņi - Daugava». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. novembrī. Skatīts: 2015. gada 18. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Tomaševskis, Jānis (Februāris 2011). "Rīgas tilti". Ilustrētā Pasaules Vēsture 37: 49.
- ↑ 3,0 3,1 Zita Pētersone. «Rīgas brīnums - tilts uz ūdens». Diena, 2001. gada 8. maijs.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||