Rīgas Ziemeļu transporta koridors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ziemeļu koridors
Riga Ziemelu koridors karte.png
Ofic. nosaukums Rīgas Ziemeļu transporta koridors
Transporta veids Autotransports
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Garums 29-31 km
Joslu skaits 4-6
Celtniecība 2015. - 2022.[1]
Tilti Ziemeļu tilts
Pārvadi 9—12 daudzlīmeņu krustojumi, tai skaitā 2 trīs līmeņu krustojumi ar Eksporta ielu un Gustava Zemgala gatvi
(Austrumu maģistrāli).

Rīgas Ziemeļu transporta koridors jeb Ziemeļu koridors ir transporta infrastruktūras projekts Rīgā ar mērķi atslogot no transporta Rīgas centru, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu.

Projekta kopējās būvniecības izmaksas provizoriski tika lēstas pusotra miljarda eiro apmērā. Skiču projektu izstrādes īstenošanai vien izmantotais finansējums bija aptuveni 5,77 miljoni eiro, kura ietvaros no 2007. gada līdz 2011. gadam tika sagatavoti četru Ziemeļu transporta koridora posmu skiču projekti. 2015. gadā tika izstrādāts Ziemeļu transporta koridora pirmā posma būvprojekts, kura kopējās izmaksas bija 2,96 miljoni eiro. Minēto projektu īstenošanai piesaistīts finanšu atbalsts no Eiropas Savienības komunikāciju tīkla (TENT) budžeta programmām. Sakarā ar nespēju piesaistīt finansējumu būvniecības uzsākšanai, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Ziemeļu koridora pirmā posma izbūves projektu iekļāva ilgtermiņa perspektīvas īstenošanas projektu kategorijā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā posma tehnisko projektu pabeidza 2005. gadā.[3] Kā būvniecības pabeigšanas laiks bija minēts 2022. gads.[4]

Sākotnējā Ziemeļu koridora attīstības variantā pētīja tikai posmu no Kurzemes prospekta līdz Daugavgrīvas ielai, kur jāsākas Ziemeļu tunelim, kas izvestu virszemē pie Ganību dambja, un ceļš turpinātos līdz Duntes ielai. Vēlāk posmu pagarināja līdz Vairoga ielas sākumam, turpinot to līdz Jaunciema gatvei. Šajā vietā bija plānots pievienojums pie jaunas maģistrāles, kuru savulaik vēlējās izbūvēt apkārt Lielajam Baltezeram, paralēli Vidzemes šosejai. Taču Satiksmes ministrija konstatēja, ka nespēj atrast līdzekļus šai iecerei. Tāpēc Ziemeļu tuneļa turpinājumu pievienoja Brīvības ielas dublierim, veidojot arī izeju uz Vidzemes šoseju. Daugavas kreisajā krastā trasi vēl nedaudz pagarināja, pievienojot to Rīgas apvedceļam pie Babītes. Tādējādi četros posmos sadalītā Ziemeļu koridora kopējais garums sasniedza 26,1 kilometru.[5]

Tehniskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projekta ietvaros bija plānots uzbūvēt ātrsatiksmes autoceļu aptuveni 29 līdz 31 km garumā, kas šķērsotu Rīgu rietumu — austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgtos RīgasJūrmalasVentspils autoceļam pie Priedaines, bet austrumos — pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors būtu integrēts Rīgas ielu struktūrā ar 10 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsotu arī aptuveni 400 metrus plato Daugavu.

Visā ceļa garumā bija paredzētas divas brauktuves ar sadalošo joslu. Katrā braukšanas virzienā būtu 2 līdz 3 joslas, joslu skaitu dažādos ceļa posmos noteiktu plānotā satiksmes intensitāte. Posmos, kur būtu 2 joslas, bija paredzēta iespēja nākotnē ceļu paplašināt. Tiktu veidoti tikai daudzlīmeņu krustojumi un šķērsojumi. Kopumā visas maģistrāles garumā tika plānoti 9 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumi, tajā skaitā 2 trīs līmeņu krustojumi ar Eksporta ielu un Gustava Zemgala gatvi (Austrumu maģistrāli). Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgtos valsts galvenajam autoceļam A10 (RīgaVentspils) pie Priedaines, netālu no Jūrmalas caurlaižu iegādes punkta, un pie valsts galvenā autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš/SalaspilsBabīte) Babītes tuvumā. Austrumos Ziemeļu koridors pieslēgtos valsts galvenajam autoceļam A2 (RīgaSigulda) pie Berģiem. Ziemeļu koridors šķērstu Daugavu aptuveni 3 kilometrus uz ziemeļiem no Vanšu tilta. Projekta sagatavošanas gaitā tika izskatīti dažādi šķērsojuma varianti — gan tilti, gan tuneļi. Aptuvens summārais galvenās trases, pievedceļu estakāžu un tiltu kopgarums būtu ap 18 — 21 km. Kopējais šādu inženierbūvju skaits būtu ap 50 — 55. Atļauto ātrumu uz trases noteiktu pēc trases būvniecības, bet pieņemot, ka ārpus pilsētas būs atļauts braukt ar ātrumu 90 kilometri stundā un pilsētā — 70 kilometri stundā. Ņemot vērā atļauto braukšanas ātrumu, distanci no Jūrmalas caurlaižu punkta līdz Berģiem varētu veikt 23 — 25 minūtēs.[6]

Plānotie celtniecības posmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu koridora projektēšana un būvniecība bija sadalīta vairākos posmos.

Ziemeļu transporta koridora iespējamie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā posma iespējamie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. variants — Garais tunelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuneļa sākums 400 m uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas. Tunelis šķērsotu Daugavu ziemeļos no "Cemex" teritorijas, turpinoties labajā krastā zem Rīgas tirdzniecības ostas teritorijas, šķērso Ganību dambi starp Lugažu un Rankas ielām un tālāk virzās zem Bukultu ielas. Aiz Duntes ielas šķērsotu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritoriju, dzelzceļu un Miķeļa kapu dienvidu daļu. Tālāk trase turpinātos zem Gaujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Tunelim izbrauktuves — iebrauktuves trīs vietās — bija plānotas krustojumā ar Daugavgrīvas ielu, projektēto Eksporta ielu un Gustava Zemgala gatvi.

2. variants — Estakāde/Augstais tilts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilta uzbērums sāktos 1450 metrus un konstrukcija — 880 metrus rietumos no Daugavgrīvas ielas. Tilta novietojums virs Daugavas un tās abos krastos līdz Ganību dambim austrumos sakristu ar tuneļa novietojumu 1. variantā. Tālāk tilts šķērsotu Ganību dambi, dzelzceļu un Skanstes ielas rajonā pārietu estakādē. Estakāde virzītos pa Skanstes ielu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, tad pa Upes ielu līdz Miera ielai. Tālāk tiktu rekonstruēts Gaujas ielas dzelzceļa pārvads un estakāde beigtos Gaujas ielā aiz Aizsaules ielas. No šī punkta līdz Gustava Zemgala gatvei trase būtu zemes līmenī. Tiltam paredzētas divas nobrauktuves — uzbrauktuves krustojumos ar Daugavgrīvas ielu un projektēto Eksporta ielu. Augstums no Daugavas līmeņa līdz tilta konstrukcijai — 55 metri. Estakādes posmam trīs nobrauktuves — uzbrauktuves krustojumos ar Skanstes, Miera ielām un Gustava Zemgala gatvi. Maksimālais estakādes augstums virs zemes — 15,5 metri.

3. variants — Tunelis/Augstais tilts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilta uzbērums sāktos 1450 metrus un konstrukcija — 880 metrus rietumos no Daugavgrīvas ielas. Tilta novietojums tāds pats kā 2. variantā. Tilta konstrukcija beigtos 440 metrus austrumos no Ganību dambja (kopgarums 3063 m) un tālāk trase virzītos pa Bukultu ielu. 200 metrus rietumos no Duntes ielas sāktos tunelis, kas virzītos zem Bukultu ielas, šķērsotu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritoriju un Miķeļa kapu dienvidu daļu, brauktuves līmenim sasniedzot 21,3 metru dziļumu zem zemes līmeņa. Tālāk tunelis virzās zem Gaujas ielas, zem Gustava Zemgala gatves satiksmes pārvada un beidzas 630 metrus austrumos no tā zem Ķīšezera ielas (Ziemeļu koridora 1. posma daļa). Tiltam būtu divas nobrauktuves — uzbrauktuves krustojumos ar Daugavgrīvas un projektējamo Eksporta ielu. Tunelim divas iebrauktuves — izbrauktuves krustojumā ar Duntes ielu un Gustava Zemgala gatvi. Zemes līmenī trasei iespējams krustojums ar Sāremas ielu. Augstums no Daugavas līmeņa līdz tilta konstrukcijai — 55 metri.[8]

Trešā un ceturtā posma iespējamie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. variants[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Ziemeļu transporta koridora trases 1. variants sāktos A5 un A10 ceļu mezglā, kas šajā variantā pilnībā būtu jārekonstruē. Līdz A10 krustojuma punktam ar Jūrmalas apvedceļu, trase virzītos pa esošo A10 autoceļu. No A5 un A10 ceļu mezgla trase virzītos pa esošo A5 ceļa posmu līdz pagriezienam uz Babīti. Tālāk perspektīvā trase pagrieztos uz ziemeļiem, šķērsotu nelielu meža puduri un lauksaimniecības zemes. Pie Saulīšciema transporta koridors sāktu virzīties paralēli Hapaka grāvim, šķērsotu ceļu uz Vārnukrogu un līdz Rīgas pilsētas rietumu robežai virzītos paralēli esošajam vietējas nozīmes ceļam gar Jūrmalas pilsētas un Babītes novada robežu. Tālāk trase izvietotos starp Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas meža masīvu un Spilves pļavām. Tā virzītos caur Spilves pļavām, starp Babītes pagasta Liepezera ciemu un Kleistu Kronmaņiem. Pēc tam ceļa trase pa Rātsupītes ielu šķērsotu Kleistu ielu un virzās caur Spilves pļavu masīva dienvidu daļu. Turpinājumā plānotais ceļa maršruts šķērsotu Bolderājas dzelzceļa līniju, Rātsupes mazdārziņu teritoriju, Spilves grāvi, Spilves lidlauka dienvidu daļu un beigu posmā savienotos ar Daugavgrīvas ielu. Ziemeļu transporta koridora 1. alternatīvai būtu vairāki pieslēgumi. Pirmais būtu ar Jūrmalas apvedceļu, otrais - pieslēgums Babītei, trešais - Piejūras maģistrālei perspektīvā, ceturtais - pieslēgums Kleistu ielai, nākamais - ar Daugavgrīvas ielu, kur, iespējams, pieslēgšanās un atdalīšanās notiktu tunelī.

2. variants[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu transporta koridora trases 2. variants sāktos A5 un A10 ceļu mezglā un sākumposmā sakristu ar 1. alternatīvu. Savukārt jaunā transporta koridora pieslēgums autoceļam Rīga - Ventspils A10 pie tā ievada Jūrmalā tiktu nodrošināts, izbūvējot jaunu ceļa posmu. Šis posms sāktos A10 krustpunktā ar Jūrmalas apvedceļu un virzītos pa Jūrmalas teritoriju ziemeļaustrumu virzienā uz dzelzceļu. Dzelzceļu bija paredzēts šķērsot pa tuneli. Aiz dzelzceļa trase pagrieztos uz austrumiem, virzītos caur meža masīvu un starp slēgto atkritumu izgāztuvi un kūdras ieguves laukiem. Tālāk tā šķērsotu meža un lauksaimniecības zemes un savienotos ar galveno trasi. Galvenā trase ziemeļaustrumu virzienā ietu pa meža masīva malu, vietām pa meža masīva un lauksaimniecības zemju robežu, šķērsojot ceļu uz Vārnukrogu, līdz Rīgas pilsētas robežai. Rīgas teritorijā trase būtu izvietota starp Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas meža masīvu un Spilves pļavām. Tālāk tā virzītos caur Spilves pļavu masīvu, kur šķērsotu Hapaka grāvi un Kleistu ielu. Beigu posmā plānotais ceļa maršruts šķērsotu Bolderājas dzelzceļa līniju, Rātsupes mazdārziņu teritoriju, Spilves grāvi, Spilves lidlauka dienvidu daļu un savienotos ar Daugavgrīvas ielu.

2. variantam būtu 5 pieslēgumi. Mezgls ar A10 un Jūrmalas apvedceļu, savienojums ar A5 (Babīti), ar Piejūras maģistrāli, Kleistu ielu un Daugavgrīvas ielu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]