Rīgas Ziemeļu transporta koridors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ziemeļu koridors
Riga Ziemelu koridors karte.png
Ofic. nosaukums Rīgas Ziemeļu transporta koridors
Transporta veids Autotransports
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Garums 29-31 km
Joslu skaits 4-6
Celtniecība 2015. - 2022.[1]
Tilti Ziemeļu tilts
Pārvadi 9—12 daudzlīmeņu krustojumi, tai skaitā 2 trīs līmeņu krustojumi ar Eksporta ielu un Gustava Zemgala gatvi
(Austrumu maģistrāli).
Mājaslapa ziemelukoridors.lv

Rīgas Ziemeļu transporta koridors (Ziemeļu koridors) ir lielākais transporta infrastruktūras projekts Rīgā pēdējās desmitgadēs.[nepieciešama atsauce] Projekta mērķis ir atslogot no transporta Rīgas centru, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu. Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu — austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums būs aptuveni 29 līdz 31 km. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies RīgasJūrmalasVentspils autoceļam pie Priedaines, bet austrumos — pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar 10 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī aptuveni 400 metrus plato Daugavu.

Projekta sagatavošana tika uzsākta 2005. gada decembrī. Pirmā posma tehniskais projekts tika pabeigts 2005. gadā.[2] Kā būvniecības pabeigšanas laiks tiek minēts 2022. gads.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnējā Ziemeļu koridora attīstības variantā tika pētīts tikai posms no Kurzemes prospekta līdz Daugavgrīvas ielai, kur jāsākas Ziemeļu tunelim, kas izvestu virszemē pie Ganību dambja, un ceļš turpinātos līdz Duntes ielai. Vēlāk posmu pagarināja līdz Vairoga ielas sākumam, turpinot to līdz Jaunciema gatvei. Šajā vietā bija plānots pievienojums pie jaunas maģistrāles, kuru savulaik vēlējās izbūvēt apkārt Lielajam Baltezeram, paralēli Vidzemes šosejai. Taču Satiksmes ministrija konstatēja, ka nespēj atrast līdzekļus šai iecerei. Tāpēc Ziemeļu tuneļa turpinājumu pievienoja Brīvības ielas dublierim, veidojot arī izeju uz Vidzemes šoseju. Daugavas kreisajā krastā trasi vēl nedaudz pagarināja, pievienojot to Rīgas apvedceļam pie Babītes. Tādējādi četros posmos sadalītā Ziemeļu koridora kopējais garums sasniedza 26,1 kilometru.[4]

Tehniskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuvenais koridora jeb maģistrāles garums būs aptuveni 29 līdz 31 kilometrs. Precīzāks garums būs zināms pēc ģenerālvariantu izvēles visiem četriem ceļa posmiem. Visā ceļa garumā ir paredzētas divas brauktuves ar sadalošo joslu. Katrā braukšanas virzienā būs 2 līdz 3 joslas. Joslu skaitu dažādos ceļa posmos noteiks plānotā satiksmes intensitāte. Posmos, kur būs 2 joslas, tiks paredzēta iespēja nākotnē ceļu paplašināt. Tiks veidoti tikai daudzlīmeņu krustojumi un šķērsojumi. Kopumā visas maģistrāles garumā tiek plānoti 9 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumi, tajā skaitā 2 trīs līmeņu krustojumi ar Eksporta ielu un Gustava Zemgala gatvi (Austrumu maģistrāli). Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies valsts galvenajam autoceļam A10 (RīgaVentspils) pie Priedaines, netālu no Jūrmalas caurlaižu iegādes punkta, un pie valsts galvenā autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš/SalaspilsBabīte) Babītes tuvumā. Austrumos Ziemeļu koridors pieslēgsies valsts galvenajam autoceļam A2 (RīgaSigulda) pie Berģiem. Ziemeļu koridors šķērsos Daugavu aptuveni 3 kilometrus uz ziemeļiem no Vanšu tilta. Projekta sagatavošanas gaitā ir izskatīti dažādi šķērsojuma varianti — gan tilti, gan tuneļi. Aptuvens summārais galvenās trases, pievedceļu estakāžu un tiltu kopgarums būs ap 18 — 21 km. Kopējais šādu inženierbūvju skaits būs ap 50 — 55. Atļauto ātrumu uz trases noteiks pēc trases būvniecības, bet pieņemot, ka ārpus pilsētas būs atļauts braukt ar ātrumu 90 kilometri stundā un pilsētā — 70 kilometri stundā. Ņemot vērā atļauto braukšanas ātrumu, distanci no Jūrmalas caurlaižu punkta līdz Berģiem varēs veikt 23 — 25 minūtēs.[5]

Plānotie celtniecības posmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu koridora projektēšana un būvniecība ir sadalīta vairākos posmos.

Ziemeļu transporta koridora iespējamie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā posma iespējamie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. variants — Garais tunelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuneļa sākums 400 m uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas. Tunelis šķērso Daugavu ziemeļos no "Cemex" teritorijas, turpinoties labajā krastā zem Rīgas tirdzniecības ostas teritorijas, šķērso Ganību dambi starp Lugažu un Rankas ielām un tālāk virzās zem Bukultu ielas. Aiz Duntes ielas šķērso Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritoriju, dzelzceļu un Miķeļa kapu dienvidu daļu. Tālāk trase turpinās zem Gaujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Tunelim izbrauktuves — iebrauktuves trīs vietās — krustojumā ar Daugavgrīvas ielu, projektēto Eksporta ielu un Gustava Zemgala gatvi.

2. variants — Estakāde/Augstais tilts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilta uzbērums sākas 1450 metrus un konstrukcija — 880 metrus rietumos no Daugavgrīvas ielas. Tilta novietojums virs Daugavas un tās abos krastos līdz Ganību dambim austrumos sakrīt ar tuneļa novietojumu 1. variantā. Tālāk tilts šķērso Ganību dambi, dzelzceļu un Skanstes ielas rajonā pāriet estakādē. Estakāde virzās pa Skanstes ielu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, tad pa Upes ielu līdz Miera ielai. Tālāk tiek rekonstruēts Gaujas ielas dzelzceļa pārvads un estakāde beidzas Gaujas ielā aiz Aizsaules ielas. No šī punkta līdz Gustava Zemgala gatvei trase ir zemes līmenī. Tiltam divas nobrauktuves — uzbrauktuves krustojumos ar Daugavgrīvas ielu un projektēto Eksporta ielu. Augstums no Daugavas līmeņa līdz tilta konstrukcijai — 55 metri. Estakādes posmam trīs nobrauktuves — uzbrauktuves krustojumos ar Skanstes, Miera ielām un Gustava Zemgala gatvi. Maksimālais estakādes augstums virs zemes — 15,5 metri.

3. variants — Tunelis/Augstais tilts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilta uzbērums sākas 1450 metrus un konstrukcija — 880 metrus rietumos no Daugavgrīvas ielas. Tilta novietojums tāds pats kā 2. variantā. Tilta konstrukcija beidzas 440 metrus austrumos no Ganību dambja (kopgarums 3063 m) un tālāk trase virzās pa Bukultu ielu. 200 metrus rietumos no Duntes ielas sākas tunelis, kas virzās zem Bukultu ielas, šķērso Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritoriju un Miķeļa kapu dienvidu daļu, brauktuves līmenim sasniedzot 21,3 metru dziļumu zem zemes līmeņa. Tālāk tunelis virzās zem Gaujas ielas, zem Gustava Zemgala gatves satiksmes pārvada un beidzas 630 metrus austrumos no tā zem Ķīšezera ielas (Ziemeļu koridora 1. posma daļa). Tiltam divas nobrauktuves — uzbrauktuves krustojumos ar Daugavgrīvas un projektējamo Eksporta ielu. Tunelim divas iebrauktuves — izbrauktuves krustojumā ar Duntes ielu un Gustava Zemgala gatvi. Zemes līmenī trasei iespējams krustojums ar Sāremas ielu. Augstums no Daugavas līmeņa līdz tilta konstrukcijai — 55 metri.[7]

Trešā un Ceturtā posma iespējamie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. variants[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Ziemeļu transporta koridora trases 1. variants sākas A5 un A10 ceļu mezglā, kas šajā variantā pilnībā jārekonstruē. Līdz A10 krustojuma punktam ar Jūrmalas apvedceļu, trase virzās pa esošo A10 autoceļu. No A5 un A10 ceļu mezgla trase virzās pa esošo A5 ceļa posmu līdz pagriezienam uz Babīti. Tālāk perspektīvā trase pagriežas uz ziemeļiem, šķērso nelielu meža puduri un lauksaimniecības zemes. Pie Saulīšciema transporta koridors sāk virzīties paralēli Hapaka grāvim, šķērso ceļu uz Vārnukrogu un līdz Rīgas pilsētas rietumu robežai virzās paralēli esošajam vietējas nozīmes ceļam gar Jūrmalas pilsētas un Babītes novada robežu. Tālāk trase izvietota starp Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas meža masīvu un Spilves pļavām. Tā virzās caur Spilves pļavām, starp Babītes pagasta Liepezera ciemu un Kleistu Kronmaņiem. Pēc tam ceļa trase pa Rātsupītes ielu šķērso Kleistu ielu un virzās caur Spilves pļavu masīva dienvidu daļu. Turpinājumā plānotais ceļa maršruts šķērso Bolderājas dzelzceļa līniju, Rātsupes mazdārziņu teritoriju, Spilves grāvi, Spilves lidlauka dienvidu daļu un beigu posmā savienojas ar Daugavgrīvas ielu. Ziemeļu transporta koridora 1. alternatīvai ir vairāki pieslēgumi. Pirmais ir ar Jūrmalas apvedceļu, otrais - pieslēgums Babītei, trešais - Piejūras maģistrālei perspektīvē, ceturtais - pieslēgums Kleistu ielai, nākamais - ar Daugavgrīvas ielu, kur pieslēgšanās un atdalīšanās notiek jau iespējams tunelī.

2. variants[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu transporta koridora trases 2. variants sākas A5 un A10 ceļu mezglā un sākumposmā sakrīt ar 1. alternatīvu. Savukārt jaunā transporta koridora pieslēgums autoceļam Rīga - Ventspils A10 pie tā ievada Jūrmalā tiek nodrošināts, izbūvējot jaunu ceļa posmu. Šis posms sākas A10 krustpunktā ar Jūrmalas apvedceļu un virzās pa Jūrmalas teritoriju ziemeļaustrumu virzienā uz dzelzceļu. Dzelzceļu paredzēts šķērsot pa tuneli. Aiz dzelzceļa trase pagriežas uz austrumiem, virzās caur meža masīvu un starp slēgto atkritumu izgāztuvi un kūdras ieguves laukiem. Tālāk tā šķērso meža un lauksaimniecības zemes un savienojas ar galveno trasi. Galvenā trase ziemeļaustrumu virzienā iet pa meža masīva malu, vietām pa meža masīva un lauksaimniecības zemju robežu, šķērsojot ceļu uz Vārnukrogu, līdz Rīgas pilsētas robežai. Rīgas teritorijā trase izvietota starp Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas meža masīvu un Spilves pļavām. Tālāk tā virzās caur Spilves pļavu masīvu, kur šķērso Hapaka grāvi un Kleistu ielu. Beigu posmā plānotais ceļa maršruts šķērso Bolderājas dzelzceļa līniju, Rātsupes mazdārziņu teritoriju, Spilves grāvi, Spilves lidlauka dienvidu daļu un savienojas ar Daugavgrīvas ielu.

2. variantam ir 5 pieslēgumi. Mezgls ar A10 un Jūrmalas apvedceļu, savienojums ar A5 (Babīti), ar Piejūras maģistrāli, Kleistu ielu un Daugavgrīvas ielu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]