Pāriet uz saturu

Lībekas tilts

Vikipēdijas lapa
Lībekas tilts
Lībekas tilts
Bermontiādes laikā saspridzinātais Lībekas (koka) tilts pār Daugavu, kas neļāva Latvijas armijas daļām šķērsot Daugavu (1919)
Šķērso Daugava
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Tilts atklāts 1917
Sabruka 1924

Lībekas tilts bija 1917. gadā uzbūvēts koka tilts pār Daugavu Rīgā. Tas pastāvēja septiņus gadus un tika nopostīts pavasara palos 1924. gadā.

Tas bija režģotu koka konstrukciju tilts un balstījās uz koka pāļiem. Garums — 540 metri.[1] Tilta celtniecībai izmantoja daļu no kāda cita frontes vajadzībām celta tilta. Kopne bija ar mazu nestspēju, tāpēc pa tiltu nekursēja autobusi un tramvaji. Tilts bija paredzēts arī kuģu caurbraukšanai. Tilta vārds bija saistīts ar Hanzas savienības faktiskās galvaspilsētas vārdu.[2] Tilts savienoja Grēcinieku ielu Vecrīgā ar Akmens ielu Pārdaugavā.[3]

1917. gada rudenī, kad krievu armija Pirmā pasaules kara laikā atkāpās no Rīgas, tika uzspridzināts Zemgales tilts un Dzelzceļa tilts. Lai nodrošinātu frontes apgādi un satiksmi starp Daugavas abiem krastiem, vācu okupācijas vara uz Pērnavu evakuētā Pontonu tilta vietā divos mēnešos (septembrī un oktobrī) uzbūvēja uz pāļiem balstītu koka tiltu pār Daugavu.

Pavasara palos 1924. gadā Daugavā bija radies liels sastrēgums starp Marušku un Salaspili. Ap 10 kilometru lielo ledus masu 5. aprīlī izkustināja armijas sapieri, uzspridzinot vienlaikus četras mīnas, tāpēc milzīgs upes vilnis kopā ar ledu vēlās pa Daugavu uz Lībekas tiltu. Tā kā tilts bija celts steigā, piemirstot par upes hidroloģisko apstākļu izpēti, ledus lauzēji bija novietoti nepareizā leņķī. Straume tos salauza citu pēc cita, aiznesot Daugavas labajā pusē tilta pirmo posmu. Stundas laikā uz jūru aizpeldēja 7 kopņu laidumi — divi no tiem nosēdās pretī Baltajai baznīcai, pārējie klejoja starp Carnikavu un Mērsragu, traucējot zvejot un kuģot. No tilta saglabājās tika daži tilta posmi kreisajā Daugavas krastā. Reizē ar tiltu tika sarauti arī telefona, telegrāfa un elektrības augstsprieguma vadi Pārdaugavā, kurus salaboja vienas dienas laikā. 1924. gadā Lībekas tilta vietā tika uzcelts Rīgas Pontonu tilts.[2]

Lībekas tilts minēts Linarda Laicena dzejolī Uz lielā Lībekas tilta no krājuma "Ho-Taī" (1922).