Gaisa tilts (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gaisa tilts
Gaisa tilts
Gaisa tilts
Transporta veids Autotransports, Tramvajs
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Koordinātas 56°58′10.3″N 24°09′16.2″E / 56.969528°N 24.154500°E / 56.969528; 24.154500
Apkalpo A/S Rīgas Tilti
Garums 42 metri
Platums 12,53 metri
Celtniecība 1904.—1906.
Tilts atklāts 1906. gada 18. maijs
Izmaksas 320 000 rubļu
Gaisa tilts Vikikrātuvē

Gaisa tilts (sarunvalodā bieži saukts par VEF tiltu) ir satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līnijām Zemitāni—Skulte un Rīga—Lugaži, kas savieno Rīgas centru ar Teiku un Čiekurkalnu. Šis ir vecākais viadukts Rīgā. Pār gaisa tiltu darbojas autobusu, trolejbusu un tramvaju satiksme. Braucamā daļa klāta ar akmens bruģi. Abās brauktuves pusēs, norobežotas ar betona apmalēm, atrodas asfaltbetona seguma gājēju ietves. Uzbērums apšūts ar akmens apšuvumu.

Gaisa tilts Rīgā no Zemitānu stacijas puses

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta sākumā Rīga bija kļuvusi par nozīmīgu transporta mezglu Krievijas impērijā. Vilcienu sastāvu mazo izmēru dēļ (garus sastāvus tā laika lokomotīves nespēja pavilkt), vilcieni Rīgā kursēja ar nelieliem intervāliem cits no cita. Rezultātā izveidojās biežas bīstamas situācijas uz dzelzceļa pārbrauktuvēm. Tāpēc biežo satiksmes negadījumu dēļ uz pārbrauktuvēm, radās nepieciešamība Rīgas pilsētā uzbūvēt vairākus ielu pārvadus - viaduktus.

Gaisa tilts (toreiz saucās Aleksandra viadukts) tika uzbūvēts toreizējā Aleksandra (tagad Brīvības) ielā netālu no tagadējās Zemitānu dzelzceļa stacijas. Tā bija pirmā šāda veida būve Rīgā. Tilta projektu izstrādāja Rīgas-Orlas dzelzceļa satiksmes ceļu inženieris R. Vozņesenskis. Būvēšanu veica uzņēmējs M. Zaicevs. Pārvada būvi traucēja Aleksandra vārti (Rīgas triumfa arka, veltīta Krievijas uzvarai pār Napoleonu 1812. gadā), tādēļ tos nācās pārvietot ārpilsētas virzienā, uz Šmerļa ielas rajonu, kur tie atradās līdz pat 1936. gadam. 1904. gada 5. maijā svinīgi tika atklāta balstu būvēšana, bet pats tilts atklāts 1906. gada 18. maijā. 42m garais pārvada laidums, kuram no abām pusēm pieslēdzās uzbērumā izbūvēta uzbrauktuve pārsedza četrus sliežu ceļus. Toreiz tiltu pārsedza režģota metāla kopne (izgatavota Rudzka firmā, Varšavā). Tās ietvēra 11m platu brauktuvi, kas nodrošināja divu joslu satiksmi. Lai mazinātu troksni, kopnes brauktuvi klāja 12,7 cm biezs koka kluču bruģis. 1,53m platas gājēju ietves bija novietotas ārpus kopnēm. Abās pārvada pusēs speciālās nišās tika ierīkotas gājēju kāpnes. Visi būvniecības darbi izmaksāja 320 000 cara rubļu. Līdz Pirmajam pasaules karam uz tilta bija arī tramvaja pietura.

Otrā pasaules kara beigās Gaisa tilts tika spridzināts. Režģotā metāla kopne pār tiltu, vāciešiem atkāpjoties un padomju armijai ienākot, tika daļēji sagrauta. Karadarbības rezultātā daļēji tika bojāts arī pilsētas pusē esošais tilta balsts. Pēc kara pārvadu atjaunoja. Laikā, kamēr Gaisa tilts pēc saspridzināšanas vēl nebija atjaunots, tika izveidoti divi tramvaja maršruti. Viens gāja tikai līdz Gaisa tiltam. Tad pasažieriem ar visām mantām kājām bija jāiet pāri dzelzceļam, kur viņus gaidīja cits tramvajs, ar kuru varēja braukt tālāk. 1947. gada februārī eksperimentālā kārtā no Gaisa tilta līdz Brasas stacijai sāka kursēt trolejbuss (oficiāli trolejbuss Rīgā tika palaists tikai 1947. gada novembrī). 1963. gadā Gaisa tilta pārvadu kapitāli pārbūvēja, iegūstot pašreizējo izskatu. 1991. gadā tika veikti pārvada brauktuves remontdarbi, kā arī ārpilsētas puses caurbrauktuvei tika nomainīts metāla siju laidums.

Senu attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]