Zemgales tilts

Zemgales tilts
	Zemgales tilts - skats no Pārdaugavas
Oficiālais nosaukums	Dzelzs tilts
Transporta veids	Dzelzceļš, gājēji
Šķērso	Daugava, Zaķusala
Atrašanās vieta	Rīga, Latvija
Koordinātas	56°56′32″N 24°06′23″E / 56.94222°N 24.10639°E
Balstu skaits	8 (11)
Tilts atklāts	1872.
Tika nojaukts	pēc Otrā pasaules kara
Izmaksas	1,8 miljoni rubļu
	Zemgales tilts Vikikrātuvē

Zemgales tilts jeb Dzelzs tilts bija tilts Rīgā pār Daugavu. Atradās līdzās Dzelzceļa tiltam, nedaudz lejāk pa straumi. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tilta balsti. Zemgales tilts efektīvi risināja Rīgas centra satiksmes problēmas, pateicoties tam, ka Vecrīgas pusē uz tiltu pāri Daugavas krastmalai veda estakāde.

Vēsture

Dzelzs tiltu pār Daugavu uzbūvēja 1872. gadā. Tiltu būvēja Rīgas—Bolderājas dzelzceļa biedrība sakarā ar Bolderājas dzelzceļa celtniecību. Tilts bija paredzēts ne tikai dzelzceļa satiksmei, bet arī gājējiem. Tādēļ dzelzceļa sliedes atradās tilta vidū, bet malās bija platas joslas gājējiem. Par maksu tiltu varēja izmantot arī zirgu transports. Pirmā pasaules kara laikā, krievu armijai atkāpjoties, tilts tika nopostīts, vēlāk vāciešu atjaunots. Bermontiādes laikā 1919. gada 15. oktobrī 8. Daugavpils pulks kopā ar igauņu bruņuvilcienu pāri Dzelzs tiltam nesekmīgi uzbruka pretinieka pozīcijām Torņakalnā.

1920. gadā vāciešu ar koka sijām atjaunotā tilta daļa nodega, 1924. gadā to sāka atjaunot, taču jau pirmie pavasara pali tai pašā gadā darbu sagrāva.^[2]

Pēc tilta kapitālā remonta 1938. gadā tilts tika pielāgots pajūgu transportam un atklāts satiksmei 1938. gada 5. novembrī. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 29. jūnija kaujā un atkārtoti 1944. gada naktī no 12. uz 13. oktobri tilts tika uzspridzināts, un to vairs neatjaunoja.

Tilta uzbūve

Tilts sastāvēja no režģotas metāla kopnes (kopējā masa 360 000 pudu), kas novietota uz 8 balstiem upē un 3 balstiem krastā, divi no desmit laidumiem bija izgriežami kuģu satiksmei.^[2] Tilta platums bija 9,08 metri, garums 689,4 metri un vērtība 1,8 miljoni rubļu. Projekta autors bija H. Besārs, RPI Inženieru nodaļas dekāns, kurš gāja bojā, nokrītot no tilta tā pārbaudes laikā.^[2] Tilta metāla kopnes 4720 tonnu kopsvarā bija izgatavotas Anglijā no zemas kvalitātes metāla, kaļķakmens balstu materiālu ieguva Kalnciema un Jumpravas akmeņlauztuvēs, bet granīta plāksnes to apdarei ieveda no Zviedrijas.^[2]