Podolīneca
| Podolīneca | ||
|---|---|---|
 Podolīnecas rātsnams un baznīca | ||
| ||
  Podolīneca | ||
| Koordinātas: 49°15′26″N 20°31′51″E / 49.25722°N 20.53083°EKoordinātas: 49°15′26″N 20°31′51″E / 49.25722°N 20.53083°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Prešovas apgabals | |
| Apriņķis | Stara Ļubovņas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1292 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 33,18 km2 | |
| Augstums | 572 m | |
| Iedzīvotāji (2025)[1] | ||
| • kopā | 3 024 | |
| • blīvums | 98,6/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.podolinec.eu/ | |
 Podolīneca Vikikrātuvē | ||
Podolīneca (slovāku: Podolínec) ir pilsēta Slovākijas austrumos, Prešovas apgabala Stara Ļubovņas apriņķī tradicionālajā Spišas novadā pie Popradas upes.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1235. gadā. Atšķirībā no citām Slovākijas pilsētām, kas gadsimtiem ietilpa Ungārijā, Podolīneca no 1412. līdz 1772. gadam, kad notika Polijas dalīšanas, ietilpa Polijā. Svētās Romas imperators 1412. gadā Sigismunds to iznomāja Polijai. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (94,71 %), čigāni (4,00 %). Pēc reliģiskās piederības - katoļi (90,89 %).
No 1715. gada vietējā piāristu klosterī mācījās Staņislavs Konarskis (Stanisław Konarski, 1700-1773).
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Podolīneca.
 | Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- ↑ Q125585954; pārbaudes datums: 1 aprīlis 2026; publicēšanas datums: 31 marts 2026.