Pokaiņu mežs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
«Acs ezers» Pokaiņu mežā

Pokaiņu mežs ir mežu masīvs Dobeles novada Naudītes pagastā, aptuveni 14 km uz rietumiem no Dobeles. Pokaiņu mežā atrodami akmeņu krāvumi, vaļņi un īpatnēji savrupakmeņi, kādēļ tas tiek uzskatīts arī par senu svētvietu un kopš 1990. gadu vidus ir kļuvis par pazīstamu tūrisma objektu. Pokaiņu mežā atrodas arī tādi ģeogrāfiski un kultūrvēsturiski objekti kā Naudas kalni un Ogānu pilskalns. Tāpat arī netālu Vīļu kalni, Spārnukalns un Maskaļķu kapi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1868. gadā Īles muižas īpašnieks Otokars fon Herners organizēja arheoloģiskos izrakumus Pokaiņu un Vecpokaiņu senkapos, kuros piedalījās Dobeles luterāņu mācītājs Augusts Bīlenšteins, gleznotājs Jūlijs Dērings un prāvests Augusts fon Rozens. Neatradis arheoloģiskus pierādījumus vietas apdzīvotībai, Bīlenšteins nosprieda, ka akmeņu krājumi izveidojušies ģeoloģisku procesu rezultātā. 1930. gadā Latvijas Pieminekļu valde atzina Pokaiņu akmeņu kaudzes par akmens krāvuma senkapiem un reģistrēja kā arheoloģisku pieminekli. 1937. gadā arheologs Ādolfs Karnups veica izrakumus Pokaiņu senkapos un apsekoja Pokaiņu mežu, taču noteiktu spriedumu par tur esošo krāvumu arheoloģisko raksturu neizteica.

Pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dabas pētnieks Guntis Eniņš secināja, ka akmeņi visticamāk vākti viduslaikos kādai būvei vai ielu bruģēšanai un nav tikuši izmantoti.[1] 1995. gadā Pokaiņu izpētē iesaistījās inženieris un senatnes pētnieks Ivars Vīks, kas par Pokaiņiem kā paleolīta laikmeta svētvietu publicēja vairāk nekā divdesmit rakstu vietējos laikrakstos,[2] ko izvērsa 2001. gadā iznākušajā grāmatā "Trejdeviņi Latvijas brīnumi". Savukārt arheologs Jānis Graudonis 1996. gadā izteica viedokli, ka akmeņu krāvumi izveidojušies, zemkopjiem atbrīvojot laukus no akmeņiem.

1996. un 1997. gadā arheologs Māris Atgāzis veica izrakumus, kuros atrada pierādījumus, ka pirms 1500-2000 gadiem Pokaiņu meža vietā bijuši iekopti lauki, kas pēc tam pamesti un zeme apaugusi ar mežu.[3] Ģeologi Ojārs Āboltiņš un Ivars Strautnieks rakstīja, ka Pokaiņu paugurmasīvs izveidojies ledāja radītā sprieguma rezultātā pēdējā ledus laikmeta beigu posmā pirms apmēram 16-17 tūkstošiem gadu.[4]

Maģiskais skaidrojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pokaiņu mežam un tajā esošajiem akmeņiem mūsdienās daudzi cilvēki, it sevišķi zintnieki un dziednieki, piedēvē maģiskas spējas, uzskatot to par spēcīgu enerģētisku vietu, apgalvojot, ka Pokaiņu mežs atrodas Zemes bioenerģētiskās plūsmas (āderu) krustpunktos.[5][6] Tāpat daudzi Pokaiņu meža apmeklētāji ir stāstījuši, ka tur novērojuši anomālas dabas parādības, redzējuši vīzijas vai uztvēruši kādu informācijas plūsmu.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Eniņš G. Brīnumaino akmeņu dārzi. Liesma. 04.1993, 62.–63. lpp.
  2. Vīks I. Pokaiņu meža noslēpums. Zemgale. 25.04.1995.
  3. Atgāzis M. Izrakumi Pokaiņu meža akmeņu kaudzēs un arheoloģisko pieminekļu apzināšana Dobeles un Tukuma rajona. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: 1998, 9.–14. lpp.
  4. Āboltiņš O., Strautnieks I. Pokaiņi ģeologu skatījumā. Dabas un vēstures kalendārs 2002. Rīga: 2001, 112.–116. lpp.
  5. Pokaiņu mežs Archived 2012. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē., dobele.lv. Atjaunots: 2012. gada 28. augustā.
  6. Pokaiņu mežs Archived 2011. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē., visitlatvia.lv. Atjaunots: 2012. gada 28. augustā.
  7. Pokaiņu mežs, mammadaba.lv. Atjaunots: 2012. gada 28. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°34′30″N 23°04′15″E / 56.57500°N 23.07083°E / 56.57500; 23.07083