Portartūras cietoksnis

Vikipēdijas lapa
Krievijas Impērijai iznomātais Kvantunas apgabals (1903)
Ļaodunas pussala Krievijas—Japānas kara laikā (1904)

Portartūras cietoksnis bija cietoksnis pie Dzeltenās jūras mūsdienu Daliaņas pilsētas teritorijā, kuru Ķīna ilgu laiku bija spiesta iznomāt Krievijas Impērijai, Japānas Impērijai un PSRS.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1898. gada 27. martā Pekinā parakstītā līguma nosacījumiem Ķīnas Impērija uz 25 gadiem iznomāja Krievijas Impērijai Daliaņas ostu un Ļaodunas pussalu, kurā Krievijas valdība izveidoja Kvantunas apgabalu. 1901. gadā sākās Portartūras cietokšņa celtniecība. Portartūras karabāzi bija plānots izveidot par otro Krievijas Impērijas Klusā okeāna flotes jūras spēku bāzi pēc Vladivostokas.

Par Daļņiju pārdēvētajā ostā bāzējās Krievijas 1. Klusā okeāna eskadra (7 līnijkuģi, 9 kreiseri, 24 iznīcinātāji, 4 lielgabalu laivas un citi kuģi). Cietoksnī izvietojās Portartūras cietokšņa kājnieku pulks.

1903. gadā Portartūrā dzīvoja 17 709 Krievijas Impērijas pilsoņi, 23 394 ķīnieši, 678 japāņi un 246 Eiropas valstu pilsoņi. Tajā atradās ķieģeļu un kaļķa cepļi, alkohola pārstrādes un tabakas rūpnīcas, Krievijas-Ķīnas bankas filiāle, tipogrāfija, Mandžūrijas dzelzceļa galapunkts.

Ar Krievijas karakuģu apšaudēm pie Portartūras 1904. gada 27. janvāra naktī sākās Krievijas—Japānas karš. Pēc 11 mēnešus ilga Portartūras cietokšņa aplenkuma to 1904. gada 20. decembrī ieņēma Japānas Impērijas armija. Saskaņā ar 1905. gada Portsmutas miera līgumu Krievijas Impērija nomas tiesības uz Portartūru un visu Ļaodunas pussalu nodeva Japānas Impērijai. 1932. gadā par Ļuišuņu jeb Redzjunu (japāņu: 旅順) pārdēvētā pilsēta formāli kļuva par Mandžukuo valsts daļu, kas bija iznomāta Japānai.[1]

Otrā pasaules kara noslēgumā Sarkanā armija 1945. gada 22. augustā ieņēma Ļuišuņas pilsētu un Ķīnas Republikas valdība parakstīja līgumu par Portartūras jūras spēku bāzes nodošanu PSRS uz 30 gadiem. Savukārt 1950. gada 14. februārī arī ĶTR valdība atļāva PSRS jūras kara flotei izmantot šo karabāzi, 1952. gada 15. septembrī Korejas kara laikā līgumu pagarināja.

Pēc Korejas kara beigām 1954. gada 12. oktobrī PSRS valdība un Ķīnas Tautas Republikas valdība noslēdza vienošanos par padomju militāro vienību izvešanu no Portartūras, ko pabeidza 1955. gada maijā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 33 538. sleja.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 314. lpp.