Pāriet uz saturu

Priekškambaru mirdzēšana

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Priekškambaru mirgošana)
Priekškambaru mirdzēšana
Citi nosaukumi Aurikulārā fibrilācija[1] mirdzaritmija, ātriju fibrilācija, priekškambaru fibrilācija
Elektrokardiogrammas aVL un aVF vadi, kas parāda priekškambaru mirdzēšanu. Starp sirdsdarbību ir neregulāri intervāli. Nav redzami P viļņi, un starp QRS kompleksiem ir trokšņains pamatvilnis. Sirdsdarbības ātrums ir aptuveni 125 sitieni minūtē.
Specialitāte Kardioloģija
Simptomi Var nebūt, sirdsklauves, ģībonis (sinkope), elpas trūkums, sāpes krūtīs[2][3]
Parasti sākās > 50 gadu vecums[4]
Riska faktori Augsts asinsspiediens, sirds vārstuļu problēma vai slimība, koronārā artēriju slimība, kardiomiopātija, iedzimta sirds slimība, COPD, aptaukošanās, smēķēšana, miega apnoja,[5][2][6][7]
Diagnostikas metode Pulsa sataustīšana, elektrokardiogramma[8]
Diferenciāldiagnoze Neregulāra sirdsdarbība[9]
Ārstēšana Dzīvesveida izmaiņas, sirds ātruma kontrole, ritma kontrole, antikoagulācija[5]
Biežums 2,5% (attīstītā pasaule), 0,5% (jaunattīstības valstis)[4]
Nāves gadījumi 193 300 ar priekškambaru plandīšanos (2015)[10]

Priekškambaru mirdzēšana, mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija (AF vai A-fib) ir patoloģisks sirds ritms (aritmija), ko raksturo ātra un neregulāra sirds priekškambaru saraušanās.[11] Tā bieži sākas kā īsi patoloģiski sitienu periodi, kas laika gaitā kļūst garāki vai nepārtraukti.[4] Mirdzaritmija var sākties arī kā citas aritmijas forma, piemēram, priekškambaru plandīšanās, kas pēc tam pārvēršas par AF.[12] Bieži mirdzaritmijas epizodēm nav simptomu.[2] Dažreiz var būt sirdsklauves, ģībonis, reibonis, elpas trūkums vai sāpes krūtīs.[3] Slimība ir saistīta ar paaugstinātu sirds mazspējas, demences un insulta risku.[2] Tas ir supraventrikulāras tahikardijas veids.[13]

Augsts asinsspiediens un sirds vārstuļu slimības ir visizplatītākie AF riska faktori.[5][6] Citi, ar sirdi saistīti riska faktori ir sirds mazspēja, koronāro artēriju slimība, kardiomiopātija un iedzimta sirds slimība.[5] Jaunattīstības valstīs sirds vārstuļu slimības bieži rodas reimatiskā drudža rezultātā.[14] Ar plaušām saistīti riska faktori ir HOPS, aptaukošanās un miega apnoja.[2] Citi faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, tabakas smēķēšana, cukura diabēts un tirotoksikoze.[2][14][7] Tomēr puse gadījumu nav saistīti ar kādu no šiem riskiem.[2] Veselības aprūpes speciālisti var pamanīt AF, taustot pulsu, un apstiprināt šo diagnozi, interpretējot elektrokardiogrammu (EKG).[8] Tipiskā kardiogrammā, AF parādās kā neregulāri izvietoti QRS kompleksi bez nosakāmiem P viļņiem - to vietā ir fibrilācijas viļņi, kuri rodas priekškambarī.[8]

Veselīga dzīvesveida veicināšana, piemēram, svara zudums cilvēkiem ar aptaukošanos, regulāra fiziskā aktivitāte un mazāks alkohola patēriņš, var samazināt mirdzaritmijas risku un samazināt tās slogu, ja tāds ir.[15] AF bieži ārstē ar medikamentiem, lai palēninātu sirdsdarbības ātrumu līdz normālam diapazonam (ritma kontrole) vai pārveidotu ritmu normālā sinusa ritmā.[5] Elektriskā kardioversija var pārvērst AF normālā sirds ritmā, un tā bieži ir nepieciešama ārkārtas gadījumos, ja persona ir ar nestabilu veselības stāvokli.[16] Ablācija dažiem cilvēkiem var novērst AF atkārtošanos.[17] Tiem, kuriem ir zems insulta risks, ar AF nav obligāti nepieciešama asins škidrināšana, lai gan daži veselības aprūpes sniedzēji var izrakstīt antitrombocītu līdzekļus kā aspirīnu vai citas zāles, kas novērš asins recēšanu.[18] Tiem, kuriem ir vairāk kā zems risks, eksperti parasti iesaka zāles pret recēšanu.[18] Antikoagulanti ietver varfarīnu un tiešos perorālos antikoagulantus.[18] Lielākajai daļai cilvēku ir lielāks insulta risks.[19] Lai gan šīs zāles samazina insulta risku, tās palielina asiņošanas biežumu.[20]

Priekškambaru mirdzēšana ir visizplatītākais nopietnais sirds ritma traucējums, un no 2020. gada tas skar vairāk kā 33 miljonus cilvēku visā pasaulē.[2][15] Kopš 2014. gada tas skāra aptuveni 2 līdz 3% Eiropas un Ziemeļamerikas iedzīvotāju.[4] Tas bija pieaugums no 0,4 līdz 1% iedzīvotāju kopš 2005. gada.[21] Jaunattīstības valstīs tiek skarti aptuveni 0,6% vīriešu un 0,4% sieviešu.[4] Cilvēku ar AF procentuālais īpatsvars palielinās līdz ar vecumu - 0,1% jaunāki par 50 gadiem, 4% vecumā no 60 līdz 70 gadiem un 14% vecāki par 80 gadiem.[4] AF un priekškambaru plandīšanās 2015. gadā izraisīja 193 300 nāves gadījumu, salīdzinot ar 29 000 1990. gadā.[10][22] Jean-Baptiste de Sénac bija pirmais reģistrētais zināmais cilvēks ar neregulāru pulsu 1749. gadā.[2] Britu kardiologs Tomass Lūiss bija pirmais ārsts, kurš to dokumentēja izmantojot EKG 1909. gadā.[2]

Pazīmes un simptomi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Normāls ritms (augšpusē), Priekškambaru mirdzēšana (apakšā)
Kā var rasties insults priekškambaru mirdzēšanas laikā

AF parasti pavada simptomi, kas saistīti ar ātru sirdsdarbību. Ātru un neregulāru sirdsdarbību var uztvert kā sajūtu, ka sirds sitas pārāk ātri, neregulāri vai izlaiž sitienus (sirdsklauves) vai nepanes fizisko slodzi, un dažkārt tas var izraisīt stenokardijas sāpes krūtīs (ja augsts sirdsdarbības ātrums palielina sirds pieprasījumu pēc skābekļa ārpus pieejamās skābekļa piegādes (išēmija)). Citi iespējamie simptomi ir sastrēguma sirds mazspējas simptomi, piemēram, nogurums, elpas trūkums vai pietūkums. Abnormāls sirds ritms (aritmija) dažkārt tiek identificēts tikai ar insulta sākšanos vai tranzitoru (pārejošu) išēmisku lēkmi (TIL). Nav nekas neparasts, ka cilvēks pirmo reizi uzzina par AF no ikdienišķas fiziskās pārbaudes vai elektrokardiogrammas, jo AF bieži var neizraisīt simptomus.[21]

Tā kā lielākā daļa AF gadījumu ir sekundāri citām medicīniskām problēmām, sāpes krūtīs vai stenokardija, hipertireozes (pārmērīga vairogdziedzera darbība) pazīmes un simptomi, piemēram, svara zudums un caureja, kā arī simptomi, kas liecina par plaušu slimībām, var norādīt uz pamatcēloni. Insulta vai TIL vēsture, kā arī augsts asinsspiediens, diabēts, sirds mazspēja vai reimatiskais drudzis var norādīt, vai kādam ar AF ir lielāks komplikāciju risks.[21]

Ātra sirdsdarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simptomi ir līdzīgi citām ātras sirdsdarbības formām, bet simptomu var arī nebūt. Sirdsklauves un diskomforts krūtīs ir bieži sastopamas sūdzības. Ātra nekoordinēta sirdsdarbība var samazināt sirds izsūknēto asiņu izvadi (sirds izvadi), izraisot nepietiekamu asins plūsmu un līdz ar to skābekļa piegādi pārējam ķermenim. Bieži sastopami nekontrolētas priekškambaru mirdzēšanas simptomi var būt elpas trūkums, elpas trūkums guļus stāvoklī, reibonis un pēkšņs elpas trūkums nakts laikā. Tas var progresēt līdz apakšējo ekstremitāšu pietūkumam, kas ir sastrēguma sirds mazspējas izpausme. Nepietiekamas sirdsdarbības dēļ cilvēki ar AF var sūdzēties arī par reiboni.[23]

Cēloņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nemaināmi riska faktori (augšējā kreisā aile) un maināmie riska faktori (apakšējā kreisā aile) priekškambaru mirdzēšanai. Galvenie priekškambaru mirdzēšanas rezultāti ir labajā lodziņā. BMI (ĶMI = ķermeņa masas indekss.

AF ir saistīts ar vairākām sirds un asinsvadu slimību formām, bet var rasties arī normālā sirdī. Sirds un asinsvadu faktori, kas, kā zināms, ir saistīti ar AF attīstību, ir augsts asinsspiediens, koronāro artēriju slimība, mitrālā vārstuļa stenoze (piemēram, reimatiskas sirds slimības vai mitrālā vārstuļa prolapss), mitrālā regurgitācija, kreisā priekškambaru paplašināšanās, hipertrofiska kardiomiopātija, perikardīts, iedzimta sirds slimība un iepriekš veiktas sirds operācijas.[24] Iedzimta sirds slimība ir spēcīgs priekškambaru mirdzēšanas riska faktors — 20 gadus vecam cilvēkam ar iedzimtu sirds slimību ir līdzīgs mūža priekškambaru mirdzēšanas risks kā 55 gadus vecam pieaugušajam, kam nav iedzimtas sirds slimības.[24] Cilvēkiem ar iedzimtu sirds slimību ir tendence attīstīties priekškambaru mirdzēšanai jaunākā vecumā, kas, visticamāk, ir labā priekškambara izcelsmes (netipiska) nevis kreisā priekškambara izcelsmes, un viņiem ir lielāks risks pastāvīgas priekškambaru mirdzēšanas attīstībai.[25]

Turklāt dažiem cilvēkiem var būt nozīme plaušu slimībām (piemēram, pneimonija, plaušu vēzis, plaušu embolija un sarkoidoze). Sepse arī palielina risku saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu.[26][27] Elpošanas traucējumi miega laikā, piemēram, obstruktīva miega apnoja (OSA), ir saistīti arī ar AF.[28][29] Aptaukošanās ir AF riska faktors.[30] Hipertireoze un subklīniska hipertireoze ir saistīta ar AF attīstību.[31]

Tiek uzskatīts, ka kofeīna patēriņš nav saistīts ar AF;[15][32] pārmērīgs alkohola patēriņš ("iedzeršana" vai "brīvdienu sirds sindroms") ir saistīts ar AF.[33] Uzskata, ka zems līdz mērens alkohola patēriņš ir saistīts arī ar paaugstinātu priekškambaru mirdzēšanas attīstības risku, lai gan riska pieaugums, kas saistīts ar mazāk nekā divu dzēriena porciju dzeršanu dienā, uzskatāms par mazu.[33][34] Tabakas smēķēšana un pasīvās smēķēšanas dūmu iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu priekškambaru mirdzēšanas attīstības risku.[7][35] Tiek uzskatīts, ka ilgtermiņa izturības vingrinājumi, kas ievērojami pārsniedz ieteicamo fiziskās aktivitātes apjomu (piemēram, attālumu riteņbraukšana vai maratonu skriešana), ir saistīti ar nelielu priekškambaru mirdzēšanas riska palielināšanos pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem.[19][36][37] Ir daži pierādījumi, ka nakts maiņas darbs var būt saistīts ar AF.[38]

Patofizioloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastā sirds elektriskās vadīšanas sistēma ļauj elektriskiem impulsiem, ko rada sirds elektrokardiostimulators (sinoatriālais mezgls), izplatīties un stimulēt sirds muskuļu slāni (miokardu) gan priekškambaros, gan kambaros. Kad tiek stimulēts miokards, tas saraujas, un, ja tas notiek sakārtotā veidā, tas ļauj sūknēt asinis pa ķermeni. AF gadījumā parastos regulāros elektriskos impulsus, ko rada sinoatriālais mezgls, pārņem neorganizēti elektriskie impulsi, kas parasti rodas no plaušu vēnu saknēm. Šie neorganizētie viļņi periodiski vada caur atrioventrikulāro mezglu, izraisot neregulāru sirds kambaru aktivizēšanu.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Atrial fibrillation or flutter: MedlinePlus Medical Encyclopedia». medlineplus.gov. Skatīts: 2019. gada 28. maijs.
  2. ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 Munger, TM; Wu, LQ; Shen, WK (January 2014). "Atrial fibrillation.". Journal of Biomedical Research 28 (1): 1–17. doi:10.7555/JBR.28.20130191. PMC 3904170. PMID 24474959.
  3. ↑ 3,0 3,1 David Gray. Chamberlain's Symptoms and Signs in Clinical Medicine: An Introduction to Medical Diagnosis (13th izd.). London : Hodder Arnold, 2010. 70–71. lpp. ISBN 9780340974254.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Zoni-Berisso, M; Lercari, F; Carazza, T; Domenicucci, S (2014). "Epidemiology of atrial fibrillation: European perspective.". Clinical Epidemiology 6: 213–20. doi:10.2147/CLEP.S47385. PMC 4064952. PMID 24966695.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Anumonwo, JM; Kalifa, J (November 2014). "Risk Factors and Genetics of Atrial Fibrillation.". Cardiology Clinics 32 (4): 485–94. doi:10.1016/j.ccl.2014.07.007. PMID 25443231.
  6. ↑ 6,0 6,1 Nguyen, TN; Hilmer, SN; Cumming, RG (10 September 2013). "Review of epidemiology and management of atrial fibrillation in developing countries.". International Journal of Cardiology 167 (6): 2412–20. doi:10.1016/j.ijcard.2013.01.184. PMID 23453870.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 Staerk, Laila; Sherer, Jason A.; Ko, Darae; Benjamin, Emelia J.; Helm, Robert H. (2017-04-28). "Atrial Fibrillation: Epidemiology, Pathophysiology, and Clinical Outcomes" (en). Circulation Research 120 (9): 1501–1517. doi:10.1161/CIRCRESAHA.117.309732. ISSN 0009-7330. PMC PMC5500874. PMID 28450367.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 "Atrial fibrillation: stroke prevention in focus". ACC 27 (2): 92–98. 2013. doi:10.1016/j.aucc.2013.08.002. PMID 24054541.
  9. ↑ David Hui, Alexander A. Leung, Raj Padwal. Approach to Internal Medicine: A Resource Book for Clinical Practice. Springer, 2015. 45. lpp. ISBN 9783319118215. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. septembris.
  10. ↑ 10,0 10,1 GBD 2015 Mortality and Causes of Death, Collaborators. (8 October 2016). "Global, regional, and national life expectancy, all-cause mortality, and cause-specific mortality for 249 causes of death, 1980–2015: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2015". Lancet 388 (10053): 1459–544. doi:10.1016/s0140-6736(16)31012-1. PMC 5388903. PMID 27733281.
  11. ↑ «Heart Disease Other Related Conditions». cdc.gov. 2014. gada 3. septembris. Skatīts: 2015. gada 19. februāris.
  12. ↑ Bun, Sok-Sithikun; Latcu, Decebal Gabriel; Marchlinski, Francis; Saoudi, Nadir (2 April 2015). "Atrial flutter: more than just one of a kind". European Heart Journal (Oxford University Press (OUP)) 36 (35): 2356–2363. doi:10.1093/eurheartj/ehv118. ISSN 0195-668X. PMID 25838435.
  13. ↑ Essential clinical anesthesia review : keywords, questions and answers for the boards. 2015. 480. lpp. ISBN 9781107681309.
  14. ↑ 14,0 14,1 Mischke, K; Knackstedt, C; Marx, N; Vollmann, D (April 2013). "Insights into atrial fibrillation.". Minerva Medica 104 (2): 119–30. PMID 23514988.
  15. ↑ 15,0 15,1 15,2 Chung, MK; Eckhardt, LL; Chen, LY; Ahmed, HM; Gopinathannair, R; Joglar, JA; Noseworthy, PA; Pack, QR et al. (March 2020). "Lifestyle and Risk Factor Modification for Reduction of Atrial Fibrillation: A Scientific Statement From the American Heart Association". Circulation 141 (16): e1-23. doi:10.1161/CIR.0000000000000748. PMID 32148086.
  16. ↑ Oishi, ML; Xing, S (February 2013). "Atrial fibrillation: management strategies in the emergency department.". Emergency Medicine Practice 15 (2): 1–26; quiz 27. PMID 23369365.
  17. ↑ Amerena, JV; Walters, TE; Mirzaee, S; Kalman, JM (4 November 2013). "Update on the management of atrial fibrillation.". The Medical Journal of Australia 199 (9): 592–97. doi:10.5694/mja13.10191. PMID 24182224.
  18. ↑ 18,0 18,1 18,2 Freedman, B; Potpara, TS; Lip, GY (20 August 2016). "Stroke prevention in atrial fibrillation.". Lancet 388 (10046): 806–17. doi:10.1016/S0140-6736(16)31257-0. PMID 27560276.
  19. ↑ 19,0 19,1 Hindricks, Gerhard; Potpara, Tatjana; Dagres, Nikolaos; Arbelo, Elena; Bax, Jeroen J.; Blomström-Lundqvist, Carina; Boriani, Giuseppe; Castella, Manuel et al. (2020-08-29). "2020 ESC Guidelines for the diagnosis and management of atrial fibrillation developed in collaboration with the European Association of Cardio-Thoracic Surgery (EACTS)". European Heart Journal 42 (5): 373–498. doi:10.1093/eurheartj/ehaa612. ISSN 1522-9645. PMID 32860505. Kļūda atsaucē: nederīga <ref> iezīme; nosaukums ":0" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu
  20. ↑ Steinberg, BA; Piccini, JP (14 April 2014). "Anticoagulation in atrial fibrillation.". BMJ (Clinical Research Ed.) 348: g2116. doi:10.1136/bmj.g2116. PMC 4688652. PMID 24733535.
  21. ↑ 21,0 21,1 21,2 Fuster, Valentin (2006). "ACC/AHA/ESC 2006 Guidelines for the Management of Patients with Atrial Fibrillation: a report of the American College of Cardiology/American Heart Association Task Force on Practice Guidelines and the European Society of Cardiology Committee for Practice Guidelines (Writing Committee to Revise the 2001 Guidelines for the Management of Patients With Atrial Fibrillation): developed in collaboration with the European Heart Rhythm Association and the Heart Rhythm Society". Circulation 114 (7): e257–354. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.106.177292. PMID 16908781.
  22. ↑ GBD 2013 Mortality and Causes of Death, Collaborators (17 December 2014). "Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990–2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.". Lancet 385 (9963): 117–71. doi:10.1016/S0140-6736(14)61682-2. PMC 4340604. PMID 25530442.
  23. ↑ "Atrial Fibrillation: Diagnosis and Treatment". Am Fam Physician 83 (1): 61–68. January 2011. PMID 21888129.
  24. ↑ 24,0 24,1 Marelli, A; Miller, SP; Marino, BS; Jefferson, AL; Newburger, JW (May 2016). "Brain in Congenital Heart Disease Across the Lifespan: The Cumulative Burden of Injury". Circulation 133 (20): 1951–62. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.115.019881. PMC 5519142. PMID 27185022.
  25. ↑ Ebrahim, MA; Escudero, CA; Kantoch, MJ; Vondermuhll, IF; Atallah, J (November 2018). "Insights on Atrial Fibrillation in Congenital Heart Disease.". The Canadian Journal of Cardiology 34 (11): 1531–33. doi:10.1016/j.cjca.2018.08.010. PMID 30404756.
  26. ↑ Kuipers, S; Klein Klouwenberg, PM; Cremer, OL (December 2014). "Incidence, risk factors and outcomes of new-onset atrial fibrillation in patients with sepsis: a systematic review". Critical Care 18 (6): 688. doi:10.1186/s13054-014-0688-5. PMC 4296551. PMID 25498795.
  27. ↑ Walkey, AJ; Hogarth, DK; Lip, GYH (October 2015). "Optimizing atrial fibrillation management: from ICU and beyond". Chest 148 (4): 859–64. doi:10.1378/chest.15-0358. PMC 4594627. PMID 25951122.
  28. ↑ "Obesity and atrial fibrillation". Obesity Reviews 14 (11): 929–38. November 2013. doi:10.1111/obr.12056. PMID 23879190.
  29. ↑ Hoyer, Friedrich Felix; Lickfett, Lars Martin; Mittmann-Braun, Erica; Ruland, Charlotte; Kreuz, Jens; Pabst, Stefan; Schrickel, Jan; Juergens, Uwe et al. (October 2010). "High prevalence of obstructive sleep apnea in patients with resistant paroxysmal atrial fibrillation after pulmonary vein isolation". Journal of Interventional Cardiac Electrophysiology 29 (1): 37–41. doi:10.1007/s10840-010-9502-8. PMID 20714922.
  30. ↑ Magnani, Jared W.; Hylek, Elaine M.; Apovian, Caroline M. (23 July 2013). "Obesity begets atrial fibrillation: a contemporary summary". Circulation 128 (4): 401–05. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.113.001840. PMC 3866045. PMID 23877062.
  31. ↑ "Subclinical hyperthyroidism and cardiovascular risk: recommendations for treatment". Cardiology in Review 21 (6): 300–08. December 2013. doi:10.1097/CRD.0b013e318294f6f1. PMID 23563523.
  32. ↑ Cheng, M; Hu, Z; Lu, X; Huang, J; Gu, D (April 2014). "Caffeine intake and atrial fibrillation incidence: dose response meta-analysis of prospective cohort studies.". The Canadian Journal of Cardiology 30 (4): 448–54. doi:10.1016/j.cjca.2013.12.026. PMID 24680173.
  33. ↑ 33,0 33,1 Voskoboinik, A; Prabhu, S; Ling, LH; Kalman, JM; Kistler, PM (December 2016). "Alcohol and Atrial Fibrillation: A Sobering Review.". Journal of the American College of Cardiology 68 (23): 2567–76. doi:10.1016/j.jacc.2016.08.074. PMID 27931615.
  34. ↑ Argulian, E; Conen, D; Messerli, FH (September 2015). "Misconceptions and Facts About Atrial Fibrillation.". American Journal of Medicine 128 (9): 938–42. doi:10.1016/j.amjmed.2015.02.016. PMID 25827359.
  35. ↑ Du, X; Dong, J; Ma, C (April 2017). "Is Atrial Fibrillation a Preventable Disease?". Journal of the American College of Cardiology 69 (15): 1968–82. doi:10.1016/j.jacc.2017.02.020. PMID 28408027.
  36. ↑ Wilhelm, M (August 2014). "Atrial fibrillation in endurance athletes". European Journal of Preventive Cardiology 21 (8): 1040–48. doi:10.1177/2047487313476414. PMID 23610454.
  37. ↑ Elliot, Adrian D; Mahajan, Rajiv (5 January 2016). "Exercise Training and Atrial Fibrillation Further Evidence for the Importance of Lifestyle Change". Circulation 133 (5): 457–59. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.115.020800. PMID 26733608.
  38. ↑ «Night shift work is linked to increased risk of heart problems». Escardio. Skatīts: 2021. gada 16. augusts.

Turpmākā lasīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • January, Craig T.; Wann, L. Samuel; Calkins, Hugh; Chen, Lin Y.; Cigarroa, Joaquin E.; Cleveland, Joseph C.; Ellinor, Patrick T.; Ezekowitz, Michael D. et al. (9 July 2019). "2019 AHA/ACC/HRS Focused Update of the 2014 AHA/ACC/HRS Guideline for the Management of Patients With Atrial Fibrillation: A Report of the American College of Cardiology/American Heart Association Task Force on Clinical Practice Guidelines and the Heart Rhythm Society in Collaboration With the Society of Thoracic Surgeons". Circulation 140 (2): e125–e151. doi:10.1161/CIR.0000000000000665. PMID 30703431.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klasifikācija
Ārējie resursi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Priekškambaru_mirdzēšana&oldid=4107422"