Iviltinas rajons

Iviltinas rajons
Иультинский район Ивылтин район
—  rajons  —
Egvekinotas apkārtne Egvekinotas apkārtne
Ģerbonis
Iviltinas rajons Čukotkas autonomā apvidus kartē
Koordinātas: 66°40′N 179°00′W
Valsts	Krievija
Federālais subjekts	Čukotkas autonomais apvidus
Dibināts	1953. gadā
Centrs	Egvekinota
Platība
- Kopā	136 644 km²
Iedzīvotāji (2020)
- Kopā	5 049
- Blīvums	0/km²
Mājaslapa: эгвекинот.рф
Iviltinas rajons Vikikrātuvē

Iviltinas rajons (krievu: Иультинский район, čukču: Ивылтин район) ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos. Administratīvais centrs ir Egvekinotas pilsētciemats. Pašvaldības nozīmē rajona teritorijā izveidots Egvekinotas pilsētas apvidus (городской округ Эгвекинот); sīkāka administratīvā iedalījuma rajonā nav. Rajons savu nosaukumu ieguvis no 1995. gadā likvidētā Iviltinas kalnraču ciemata, kura polimetālu rūdas raktuvēm par godu savulaik tika izveidots atsevišķs administratīvais rajons. 46 km uz ziemeļrietumiem no rajona centra atrodas Ziemeļu polārā loka un 180° meridiāna krustpunkts — vienīgā vieta uz planētas, kur Griničas meridiāns un kāds no polārajiem lokiem krustojas uz sauszemes.

Ģeogrāfija

Rajons izvietojies Čukotkas autonomā apvidus ziemeļaustrumu daļā starp Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos un Kluso okeānu dienvidos. Dienvidrietumos robežojas ar Anadiras rajonu, ziemeļrietumos — ar Čaunas rajonu, austrumos — ar Provideņijas rajonu un Čukotkas rajonu. Ziemeļrietumos krastus apskalo Austrumsibīrijas jūra, ziemeļaustrumos — Čukču jūra, bet dienvidos — Beringa jūras Anadiras līcis. Rajona teritorijas lielāko daļu aizņem Čukču kalniene, ziemeļu piekrasti — Vankaremas zemiene, bet rajona dienvidrietumos iestiepjas Anadiras zemiene. Rajona teritorijā ietilpst Vrangeļa sala un Heralda sala Ziemeļu Ledus okeānā. Daudz upju, lielākā no kurām ir Amguema.

Rajona lielākā daļa izvietojusies aiz polārā loka, tā ainavu veido galvenokārt tundra un kalnu tundra. Valda mūžīgais sasalums. Ievērojama klimatisko apstākļu dažādība — piekrastē valda piejūras klimats, 50—100 km joslā gar piekrasti — mēreni kontinentāls, bet centrālajā daļā — krasi kontinentāls. Gada kopējais nokrišņu daudzums zemienēs 300—500 mm, kalnos un piekrastēs — līdz 600 mm.

Rajona teritorijā bagātīgas derīgo izrakteņu atradnes — alva, volframs, zelts, molibdens, sudrabs, antimons, svins, cinks, dzīvsudrabs, akmeņogles, bet ieguve turpinās nelielos apjomos tikai zelta un sudraba raktuvēs.

Vēsture

Rajons dibināts 1953. gada 2. decembrī, atdalot teritorijas no kaimiņos esošajiem Anadiras, Čukotkas un Čaunas rajoniem. Par rajona centru kļuva Egvekinotas ciemats. 1973. gada 27. decembrī, nodalot rajona ziemeļu daļu, tika izveidots Misšmitas rajons ar centru Misšmitas pilsētciematā.

1995. gadā tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves un pamests rajonam vārdu devušais Iviltinas ciemats. Pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados (Misšmitas rajonā no 15 tūkstošiem 1989. gadā līdz 2,6 tūkstošiem 2002. gadā, bet Iviltinas rajonā no 16 tūkstošiem līdz 4 tūkstošiem) Misšmitas rajonu 2008. gada 30. maijā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu (Восточный район) ar centru Egvekinotā. Tā paša gada 18. novembrī rajonu pārdēvēja atpakaļ par Iviltinas rajonu.

Iedzīvotāji

Iviltinas rajons vēsturiski ir jaukta čukču un eskimosu apdzīvota teritorija. Rajona teritorijā dzīvo ap 5000 iedzīvotāju, no tiem 62% — rajona centrā Egvekinotā, kur mīt 3139 cilvēki. Citas rajona pastāvīgi apdzīvotās vietas ir Rirkaipijas (601 iedzīvotājs), Amguemas (435), Koņerginas (350), Ueļkaļas (208), Vankaremas (169), Nutepeļmenas (161) ciemi un Misšmitas (117) pilsētciemats. Tiek uzskaitīti arī Ļeņingradskas pilsētciemats un Ušakovskas ciems bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Čukči un eskimosi mīt galvenokārt nacionālajos ciemos, bet cittautieši — rajona centrā un Misšmitā.

Rajona teritorijā darbojas vairākas funkcionējošas vai slēgtas polārstacijas — Misšmita, Vankarema, Ostrovkoļučina, Ostrovvrangeļa, Misblosoma.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iviltinas rajons.