Psammolepis alata
| Psammolepis alata | |
|---|---|
 Psammolepis alata rekonstrukcija. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
| Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
| Kārta | Pteraspidiformes |
| Apakškārta | Psammosteida |
| Dzimta | Psammolepididae |
| Ģints | Psammolepis |
| Suga | Psammolepis alata |
Psammolepis alata ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja Elga Mark-Kurika 1965. gadā. P. alata holotips ir labā branhiālā plātne, kas tika atrasta Gaujas upes krastā starp Siguldu un Inčukalnu, augšdevona gaujas svītas nogulumos. Nosaukums Psammolepis alata nozīmē spārnainais (alatus) psammolepis.
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Neliela izmēra suga. Branhiālā plātne ir samērā plata, priekšējā daļā šaura. Plātnes iekšējā mala ieliekta. Ventrālā plātne ir ļoti šaura. Dorsālās plātnes priekšējā daļa ir pilnīgi klāta ar tesērām, un arī ir salīdzinoši šaura. Plātnes priekšējā mala ir taisna. Tesēras ir sīkas (3-7 mm diametrā), ar neskaidrām robežām. Ādas zobi vienā centimetrā ir 16 līdz 25. To forma ir dažāda, taču pārsvarā apaļa, gluda ar samērā īsiem zobiņiem.
Salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
P. alata no P. paradoxa un P. venyukovi, kas arī ir sastopami Gaujas svītas nogulumos, atšķiras ar mazākiem izmēriem un plātņu formu. Tā branhiālā plātne pēc izmēriem ir līdzīga P. heteraster branhiālajai plātnei, taču tā ir biezāka, un leņķis starp laterālo un aizmugurējo malu ir lielāks, bet starp aizmugurējo malu un gludās daļas robežu - mazāks. Bez to plātnes priekšējā daļa ir šaurāka. Šī īpašība P. alata atšķir arī no P. paradoxa un P. venyukovi. Ventrālā plātne ir būtiski šaurāka, nekā P. paradoxa. Arī dorsālās plātnes priekšēja daļa ir daudz šaurāka, nekā P. paradoxa un P. venyukovi. Arī izgriezuma nav priekšējā malā. Pēc formas dorsālā plātne ir līdzīga P. paradoxa dorsālajai plātnei, taču tā ir būtiski mazāka un pilnībā klāta ar tesērām, kas, salīdzinājumā ar P. paradoxa un P. venyukovi tesērām, ir sīkākas un ar mazāk izteiktām robežām. Ādas zobi nedaudz atgādina P. undulata un P. paradoxa ādas zobus, taču tiem ir mazāki izmēri, gludāka augšpuse un īsāki zobiņi. Un tie nav tik plakani, kā P. undulata.
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Suga ir izplatīta Latvijas un Igaunijas augšdevona gaujas svītas augšdaļā. Bez tipveida atradnes ir sastopami Gaujas krastos pie Inčukalna, Braslas krastos pie elektrostacijas, Lodes māla karjerā, Piuzas upes krastos pie Jiksi, kā arī urbumos Lietuvā pie Šiaušupja.