Psammolepis undulata

Psammolepis undulata Psammolepis undulata (Agassiz, 1844)
Psammolepis undulata branhiālā plātne
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Virsklase	Bezžokļaiņi (Agnatha)
Klase	Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
Apakšklase	Dažādvairodži (Heterostraci)
Kārta	Pteraspidiformes
Apakškārta	Psammosteida
Dzimta	Psammolepididae
Ģints	Psammolepis
Suga	Psammolepis undulata

Psammolepis undulata ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja dabaspētnieks Luijs Agassis 1844. gadā kā Psammosteus undulatus (pirmo reizi nosaukums bez sugas apraksta (nomen nudum) ar nosaukumu Placosteus undulatus parādījās vēl 1840. gadā). Nepilnīgā apraksta pamatā bija divi nelieli branhiālās plātnes fragmenti no "Rīgas apkārtnes", kas vēlāk tika nozaudēti. 1933. gadā Valters Gross no jauna aprakstīja sugu. Holotipa vietā Gross izveidoja neotipu: branhiālās plātnes fragmentu no Ķūķu klintīm pie Gaujas (augšdevons amatas svīta). Nosaukums Psammolepis undulata nozīmē "viļņainais psammolepis" (pēc ādas zobu izveidoto viļņoto līniju formas).

Suga bija konstatēta frānas stāvā, amatas svītā Latvijā bez Ķūķu klintīm arī pie Kārļumuižas un 1 km lejpus A2 autoceļa tilta Amatas krastos. Iespējams suga bija izplatīta arī Veļikajas krastos pie Piskovičiem (Pleskavas apgabals), Orodežas krastos pie Jamtesovas (Ļeņingradas apgabals), Meeksi krastos (Piuzas pieteka) netālu no Vanavastselīnas (Igaunija). Gaujas svītā (Šventojas horizontā) suga varētu būt izplatīta Armonas krastos (Sventājas pieteka) Lietuvā, kosmīnas slāņos Timānā Ciļmas upes krastos netālu no Rudjankas grīvas, Skotijas seno sarkano smilšākmeņu (Old Red sandstone) augšdaļā (Kingstepa, Nerna).

Apraksts

Branhiālā plātne ir plata un gara (l:w=0,9), un samērā plāna. Augšpuses brīvās daļas attiecība pret medilālo ir 1,2. Muguras plātne ir iegarena, priekšējā daļā sašaurināta, bet paplašinās kauduālajā virzienā (l:w ~ 1,4). Centrālā daļa klāta ar tesērām, bet perifērijā ir zona bez tesērām. Tesēras plātnes centrālajā daļā ir rombiskas, kvadrātveidīgas un neregulāras, bet gar malām zvīņveidīgas un asimetriskas. Ādas zobi ieapaļi un daudzstūraini, virspusē gludi. Parasti tie ir blīvi izvietoti un ar īsiem zobiņiem, uz branhiālās plātnes reizēm vēdekļveidīgi vai izstiepti. Starp lielajiem ādas zobiem ir sastopami arī sīki.

Salīdzinājums

Pēc vecu īpatņu branhiālo plātņu formas Ps. undulata visvairāk līdzinās Psammolepis heteraster, taču pēdējam branhiālās plātnes, acīmredzot, ir mazākas, bet ādas zobi ir daudzveidīgāki un neregulārāki. Jaunu īpatņu branhiālās plātnes izceļas ar ļoti šauru brīvo daļu augšpusē. Šāda pat šaura brīva daļa, spriežot pēc augšanas līnijām, varēja būt vienīgi Schizosteus toriensis jauno īpatņu branhiālajām plātnēm. Bet viņu veco īpatņu plātnēm arī ir ļoti šaura brīvā daļa, kad tajā pat laikā Ps. undulata vēlīnajās augšanas stadijās brīvās daļas platums pārsniedz mediālās daļas platumu.

Ps. undulata muguras plātne atšķiras ar to, ka tās centrālā daļa ir klāta ar tesērām. Šī īpatnība dara to līdzīgu psammostejiem. Taču Ps. undulata tesēras neapklāj muguras plātni pilnībā, kā psammostejiem, bet gar malu iet zona bez tesērām. Lielākajai Ps. undulata tesēru daļai ādas zobi nav izvietoti koncentriski. To tesērām parasti ir ļoti krasas robežas pat ap augšanas centru, kur turpretī citām sugām tesēru robežas centrālajā daļā ir diezgan neskaidras. Ps. undulata īpaši skaidri izteikta tesēru zvīņveida forma.

Šai sugai uz muguras plātnes virspusē iet divi mediālie dorsālie kanāli un trīs šķērseniskās dorsālās komisuras līdzīgi, kā Psammolepis proia, taču mediālie kanāli pie augšanas centra nesatuvinās, kā pēdējam, bet trešā lokveidīgā komisura vairāk atgādina psammosteju komisuru.