Pāriet uz saturu

Psammolepīdes

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Psammolepididae)
Psammolepīdes
Psammolepididae Tarlo, 1962
Psammolepis alata rekonstrukcija
Psammolepis alata rekonstrukcija
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteīdas (Psammosteida)
DzimtaPsammolepīdes (Psammolepididae)

Psammolepīdes (latīņu: Psammolepididae; no sengrieķu: ψαμμο — 'smiltis' un λεπίς — 'zvīņas') ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteīdu apakškārtā. Dzimtu 1962. gadā aprakstīja britu paleontologs Lamberts Tarlo. Dzimta tiek pārstāvēta ar vienu ģinti Psammolepis. Psammolepji bija saldūdens iemītnieki.

Apraksts

[labot | labot pirmkodu]

Psammolepīžu pārstāvjiem branhiālo plātņu garums ir vienāds ar platumu, un to platā sānu mala noliecas uz leju. Postorbitālās plātnes ir apmēram vienādā garumā ar branhiālajām. Vēdera plātne priekšējā daļā ir ar koncentriskām augšanas joslām, bet aizmugurējā daļā klāta zvīņveida tesērām ar ekscentriski ciklomoru uzbūvi. Dzimtas jaunākajām sugām visa vēdera plātne klāta ar šādām tesērām. Muguras plātne ir plata, priekšpusē nedaudz ieliekta, bet aizmugurē noapaļota. Gandrīz visu plātni klāj tesēras, izņemot nelielu laukumu priekšpusē[1].

Izplatība

[labot | labot pirmkodu]

Psammolepīžu pārstāvji dzīvoja no vidusdevona līdz augšdevona sākumam (živeta, apakšējais frāns). Tie bija izplatīti galvenajā devona laukā (arī Latvijā), Timānā, Donbasā un Skotijā.

Sistemātika

[labot | labot pirmkodu]
  • Psammolepididae Tarlo, 1962

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 73. lpp.