Pāriet uz saturu

Psammosteīdu apakškārta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Psammosteida)
Psammosteīdu apakškārta
Psammosteida
Drepanaspis sp. pārakmeņojums.
Drepanaspis sp. pārakmeņojums.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteīdu apakškārta (Psammosteida)
Iedalījums
Psammosteīdu apakškārta Vikikrātuvē

Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons. Ir dažādvairodžu sistemātikas, kur psammosteīdas tiek uzskatītas arī par kārtu. Apakškārtu aprakstīja norvēģu paleontologs Johans Kiers, bet tika publicēts 1932. gadā, jau pēc viņa nāves. Psammosteīdu apakškārta ir vienīgā dažādvairodžu grupa, kas izdzīvoja līdz pat devona beigām. Ir zināmas gigantiskas psammosteīdu formas (Psammosteus un Aspidosteus), kuru muguras plātnes var sasniegt 1 metru diametrā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psammosteīdām, kā jau bentofāgiem, ir plats, dorsoventrāli saplacināts ķermenis. Bruņas sastāv no tām pašām plātnēm, kā pteraspīdām, taču klāt nāk postorbitālo plātņu pāris. Starp lielajām plātnēm gar jūtīgajiem kanāliem izvietojas nesaaugušu ciklomoras uzbūves tesēru joslas. Horizontāla mute atrodas galvas priekšpusē vai arī nedaudz vērsta uz augšu. Muguras daļa ir vāji izliekta, bet vēdera daļa ir vairāk izliekta. No dorsālās un ventrālās plātnes aizmugurējās daļas uz astes daļu atiet divas iegarenu zvīņu rindas. Asti sedz ieapaļas zvīņas. Aste ir vāji hetercerkāla. Branhiālās plātnes, kas sākotnēji nosedza izejošās žaunu spraugas un veidoja ķermeņa sānu malas, evolūcijas gaitā laterāli palielinājās, pārvēršoties par nesošām virsmām, bet pēc tam saīsinājās un kalpoja vairs tikai atbalstam pret grunti. Bruņas un zvīņas ir segtas ar atsevišķiem ādas zobiem ar zobotām malām, veidojot radiālas ribiņas vai arī, zobiem saaugot, iegarenus valnīšus. Vēlākajām sugām ādas zobiņu pārklājums vispār pazūd, virsmas porām aizpildoties ar dentīnu (Aspidosteus). Aspidīna porainais slānis ir bez lielām prizmatiskām vakuolām.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psammosteīdu apakškārtas pārstāvji bija lagūnu (Drepanaspis) vai saldūdens bentosa formas. Dzīvoja no apakšējā līdz augšējam devonam. Ja Weigeltaspis tiks pieskaitīts psammosteīdām, nevis trakvairaspjiem, tad to vēsture būs skaitāma ar augšējo silūru. Pagaidām tas vēl nav izlemts. Psammosteīdas bija izplatītas Reinas apgabalā, Baltijā un citās Krievijas platformas vietās, Timānā, Severnaja Zemļā, Skotijā, Elsmīrā u.c.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psammosteīdu sistemātika nav vēl līdz galam izstrādāta. Tāpēc dažādiem pētniekiem tā var atšķirties. Ir iespējamas sešas psammosteīdu dzimtas: Drepanaspididae, Guerichosteidae, Psammolepididae, Pycnosteidae, Psammosteidae un Aspidosteidae.

  • Psammosteida
  • Drepanaspididae Traquair, 1899
  • Drepanaspis Schlütter, 1888
  • D. gemuendenensis Schlütter, 1888
  • D. sehrieli Gross, 1933
  • D. lipperti Gross, 1937
  • D. jaegeri Tarlo, 1964
  • D. earteri (McCoY, 1851)
  • D. edwardsi Tarlo, 1964
  • Obrucheviidae Tarlo, 1964
  • Obruchevia Whitley, 1940
  • O. heckeri (Obruchev, 1936)