Psammosteju apakškārta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Psammosteida)
Jump to navigation Jump to search
Psammosteju apakškārta
Psammosteida
Drepanaspis sp. pārakmeņojums.
Drepanaspis sp. pārakmeņojums.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteju apakškārta (Psammosteida)

Psammosteju apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons. Ir dažādvairodžu sistemātikas, kur psammosteji tiek uzskatīti arī par kārtu. Apakškārtu aprakstīja norvēģu paleontologs Johans Kiers, bet tika publicēts 1932. gadā, jau pēc viņa nāves. Psammosteju apakškārta ir vienīgā dažādvairodžu grupa, kas izdzīvoja līdz pat devona beigām. Ir zināmas gigantiskas psammosteju formas (Psammosteus un Aspidosteus), kuru muguras plātnes var sasniegt 1 metru diametrā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psammostejām, kā jau bentofāgiem, ir plats, dorsoventrāli saplacināts ķermenis. Bruņas sastāv no tām pašām plātnēm, kā pteraspīdām, taču klāt nāk postorbitālo plātņu pāris. Starp lielajām plātnēm gar jūtīgajiem kanāliem izvietojas nesaaugušu ciklomoras uzbūves tesēru joslas. Horizontāla mute atrodas galvas priekšpusē vai arī nedaudz vērsta uz augšu. Muguras daļa ir vāji izliekta, bet vēdera daļa ir vairāk izliekta. No dorsālās un ventrālās plātnes aizmugurējās daļas uz astes daļu atiet divas iegarenu zvīņu rindas. Asti sedz ieapaļas zvīņas. Aste ir vāji hetercerkāla. Branhiālās plātnes, kas sākotnēji nosedza izejošās žaunu spraugas un veidoja ķermeņa sānu malas, evolūcijas gaitā laterāli palielinājās, pārvēršoties par nesošām virsmām, bet pēc tam saīsinājās un kalpoja vairs tikai atbalstam pret grunti. Bruņas un zvīņas ir segtas ar atsevišķiem ādas zobiem ar zobotām malām, veidojot radiālas ribiņas vai arī, zobiem saaugot, iegarenus valnīšus. Vēlākajām sugām ādas zobiņu pārklājums vispār pazūd, virsmas porām aizpildoties ar dentīnu (Aspidosteus). Aspidīna porainais slānis ir bez lielām prizmatiskām vakuolām.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psammosteju apakškārtas pārstāvji bija lagūnu (Drepanaspis) vai saldūdens bentosa formas. Dzīvoja no apakšējā līdz augšējam devonam. Ja Weigeltaspis tiks pieskaitīts psammostejiem, nevis trakvairaspjiem, tad to vēsture būs skaitāma ar augšējo silūru. Pagaidām tas vēl nav izlemts. Psammosteji bija izplatīti Reinas apgabalā, Baltijā un citās Krievijas platformas vietās, Timānā, Severnaja Zemļā, Skotijā, Elsmīrā u.c.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psammoseju sistemātika nav vēl līdz galam izstrādāta. Tāpēc dažādiem pētniekiem tā var atšķirties. Ir iespējamas piecas psammosteju dzimtas: Drepanaspididae, Psammolepididae, Pycnosteidae, Psammosteidae un Aspidosteidae.

  • Psammosteida
  • Drepanaspididae Traquair, 1899
  • Drepanaspis Schlütter, 1888
  • D. gemuendenensis Schlütter, 1888
  • D. sehrieli Gross, 1933
  • D. lipperti Gross, 1937
  • D. jaegeri Tarlo, 1964
  • D. earteri (McCoY, 1851)
  • D. edwardsi Tarlo, 1964
  • P. abavica Mark-Kurik 1965
  • P. alata Mark-Kurik 1965
  • P. heteraster Gross, 1930
  • P. paradoxa Agassiz, 1844
  • P. proia Mark-Kurik 1965
  • P. toriensis (Mark-Kurik, 1965)
  • P. undulata (Agassiz, 1844)
  • P. venyukovi Obruchev, 1965
  • Pycnosteidae Tarlo, 1962
  • Schizosteus Obruchev, 1940
  • S. asatkini Obruchev, 1940
  • S. heterolepis Preobrazhensky, 1911
  • S. splendens (Eichwald, 1844)
  • S. torienis Mark-Kurik 1965
  • S. striatus (Gross, 1933)
  • Tartuosteus Obruchev, 1961
  • T. giganteus (Gross, 1933)
  • T. luhai Mark-Kurik 1965
  • T. maximus Mark-Kurik 1965
  • T. ornatus (Rohon, 1899)
  • Pycnosteus Preobrazhensky, 1911
  • P. palaeformis Preobrazhensky, 1911
  • P. pauli Mark, 1956
  • P. tuberculatus (Rohon, 1901)
  • Ganosteus Rohon, 1901
  • G. artus Mark-Kurik 1965
  • G. stellatus Rohon, 1901
  • Psammosteidae Traquair, 1896
  • Psammosteus Agassiz, 1844
  • P. asper Obruchev, 1965
  • P. bergi (Obruchev, 1943)
  • P. bystrowi Obruchev, 1965
  • P. cuneatus Obruchev, 1965
  • P. falcatus Gross, 1942
  • P. levis Obruchev, 1965
  • P. livonicus Obruchev, 1965
  • P. maeandrinus Agassiz, 1844
  • P. megalopteryx (Trautschold, 1880) Gross, 1933
  • P. pectinatus Obruchev, 1965
  • P. praecursor Obruchev, 1947
  • P. tchernovi Obruchev, 1965
  • P. tenuis Obruchev, 1965
  • Karelosteus Obruchev, 1933
  • K. weberi Obruchev, 1933
  • Aspidosteidae Berg, 1955
  • Aspidosteus Obruchev, 1941
  • A. heckeri Obruchev, 1941