Rūdolfs Bērziņš

Vikipēdijas lapa
Rūdolfs Bērziņš
Galvenā informācija
Dzimis 1881. gada 21. septembrī
Rīga
Miris 1949. gada 26. janvārī (67 gadu vecumā)
Žanri Opera
Nodarbošanās Operdziedātājs, aktieris

Rūdolfs Bērziņš (dzimis 1881. gada 21. septembrī Rīgā, miris 1949. gada 26. janvārī) bija latviešu operdziedātājs, teātra un kino aktieris.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūdolfs Bērziņš skatuves darbību uzsāka 1899. gadā Rīgas Latviešu biedrības teātra korī. No 1902. gada darbojies Rīgas Jaunajā teātrī, no 1904. gada spēlējis Rīgas Latviešu teātrī Rīgas Latviešu biedrībā, kur īpašus panākumus guva Rūdolfa Blaumaņa lugā "Ugunī", spēlējot kopā ar Daci Akmentiņu, kā arī spēlējot operetēs "Dons Cēzars", "Skaistā Helēna", un kā dziedātājs "Undīnē". Viņš bija aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks, 1906. tika apcietināts un ilgāku laiku pavadījis cietumā. 1908. gadā emigrēja un līdz 1911. gadam uzturējies Kopenhāgenā, kur studēja dziedāšanu. No 1911. līdz 1914. gadam spēlējis vairākos operteātros Vācijā; tolaik viņa repertuārā bija ap 30 operpartiju, it īpaši Vāgnera operās. Pirmā pasaules kara laikā uzturējās Dānijā, kur daudz koncertēja. 1919. gada septembrī atgriezās Latvijā un uzsāka darbību Latvijas Nacionālajā operā. Daudz koncertējis gan Rīgā, gan provincē, turpinājis koncertēt arī ārzemēs.[1] No 1944. līdz 1946. gadam bijis Latvijas Nacionālās operas direktors.[2]

Nozīmīgākās operas lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No operas "Loengrīns", komponists Rihards Vāgners, izpilda Rūdolfs Bērziņš

Palīdzība, ja ir problēmas šī faila atskaņošanā.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jēkabs Vītoliņš, Roberts Kroders. Latvju skaņu mākslinieku portrejas. Rīga : J. Ozoliņa izdevniecība, 1930.
  2. «Bērziņš Rūdolfs». Letonika. Skatīts: 2016. gada 12. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]