Zvejnieka dēls (1939. gada filma)
- Šis raksts ir par kinofilmu. Par 1957. gada kinofilmu skatīt rakstu Zvejnieka dēls (1957. gada filma).
| Zvejnieka dēls | |
|---|---|
.jpg) | |
| Žanrs | Drāma |
| Režisors | Vilis Jānis Lapenieks |
| Scenārija autors | Vilis Jānis Lapenieks |
| Galvenajās lomās |
Pēteris Lūcis Ņina Melbārde |
| Mūzika | Jānis Mediņš |
| Operators | Alfrēds Polis |
| Studija |
S.L.M. (Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski-kulturālā departamenta Filmu nozare) |
| Izdošana | 1940. |
| Ilgums | 115 minūtes |
| Valsts |
 Latvija |
| Valoda | latviešu |
| IMDb profils | |
"Zvejnieka dēls" ir 1939. gadā uzņemta Latvijas pilnmetrāžas filma (115 minūtes), kuras pirmizrāde notika 1940. gada janvārī, neilgi pirms Latvijas okupācijas. Filmas režisors bija Vilis Jānis Lapenieks un tā filmēta pēc Viļa Lāča tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filmas uzņemšanu organizēja LR Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski-kulturālā departamenta Filmu nozares darbinieki.
Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vecā zvejnieka Kļavas dēls Oskars vairs negrib pakļauties ne tēva diktātam, ne veciem ieradumiem – viņš sapņo par lieliem, jauniem tīkliem, leduspagrabu un visu zvejnieku neatkarību no zivju uzpircēja Garozas. Sākumā gan Oskara plāniem neviens netic, izņemot dzīvespriecīgo dēkaini Fredi, un tieši ar viņa palīdzību Oskars uzbūvē jauno murdu, izcīnot veco zvejnieku atzinību. Filmas stāstā ir arī mīlestība un nodevība, kolorīti zvejniekciema tipāži un tautiskas ziņģes, kas vēlāk folklorizējušās.[1]
Lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pēteris Lūcis — Oskars
- Ņina Melbārde — Anita
- Milda Zīlava — Zenta
- Hermanis Vazdiks — Roberts
- Rūdolfs Bērziņš — Garoza
- Voldemārs Švarcs — Banders
- Kārlis Lagzdiņš — Fredis
- Augusts Mitrēvics — Teodors
- Ēvalds Valters — Kļava
- Olga Lejaskalne — Olga
- Ella Jēkabsone — Kate
- Harijs Avens — Džimis
- Arnolds Milbrets — Bundža
- Lita Lange / Milda Klētniece — Lidija
- Vladimirs Avotiņš — Rumbainis
- Maksis Grīviņš — Dunis
- Eduards Emsiņš — Osis
- Sīmanis Fogelis — Emsiņš
- Emīlija Bērziņa — Vilma
- Austra Zīdere — Ābolene
- Rihards Zandersons — Edgars
- Vilis Jānis Lapenieks — Jancis
Filmēšanas grupa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_plak%C4%81ts.jpg)
- Režisors un scenārija autors - Vilis Jānis Lapenieks
- Operators - Alfrēds Polis
- Mākslinieks - Artūrs Cimermanis
- Mūzikas autors - prof. Jānis Mediņš
- Administrators - Eduards Žebrovskis
Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Filmēšana 1939. gadā notika Lapmežciemā, Ragaciemā, Plieņciemā, Garciemā, Buļļu ciemā, Nīcā, Papē[2] un Ķekavā[3][4].
- Zaļumballes epizode filmēta Dzirnavu ezera saliņā Ķekavā.[3][4]
- Filmēšanas laikā ar Polijas kampaņu sākās Otrais pasaules karš un pēc Bāzu līguma nosacījumiem Kurzemē izveidoja PSRS karabāzes.
- 1940. gada ziemā Rīgā, pie kinoteātra "Splendid Palace", kur demonstrēja jauno filmu, veidojās garas rindas, divos mēnešos visā Latvijā filmu noskatījās ap 250 000 skatītāju.
- Filmu izrādīja arī Lietuvā un Igaunijā.
- Filmas mūzikas ieskaņošanā piedalījās Teodora Reitera koris, dubultkvartets "Tēvija", Radiofona orķestris un 4. Valmieras kājnieku pulka pūtēju orķestris.
- Atmiņas par filmu pēc Otrā pasaules kara okupētajā Latvijā bija tik noturīgas, ka LPSR valdība 1957. gadā lika uzņemt jaunu tās variantu, lai aizstātu "buržuāzisko" filmas variantu.
- Abu komisko personāžu — Džima un Bundžas — atveidotājiem Harijam Avenam un Arnoldam Mīlbretam 1957. gadā atkal nācās iejusties tajās pašās lomās.
- Vecā Kļavas lomu tēloja Ēvalds Valters, kas vēlāk tēloja daudzas vecu vīru lomas un mūža noslēgumā kļuva par vecāko aktīvo Latvijas aktieri.
- Anitas lomas atveidotāja Ņina Melbārde (1912-2008) bija tajā laikā populāra Nacionālā teātra aktrise, kas bija tēlojusi Mirdzas lomu Aspazijas "Vaidelotē" (1937) un titullomas Sil-Vara lugā "Karalienes Viktorijas jaunība" (1938) un Somerseta Moema lugā "Penelope" (1939). Mirusi 96. mūža gadā ASV.[5]
- Jautrā Freda lomu tēloja Ņinas Melbārdes vīrs Nacionālā teātra aktieris Kārlis Lagzdiņš.
- Oskara Kļavas lomas tēlotājs Pēteris Lūcis visu savu mūžu palika kā šīs lomas simbols.
- Filmas režisors Vilis Jānis Lapenieks (1908—1983) pēc kara strādāja kādā Holivudas filmu studijā ASV.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ www.bestbaltic.eu
- ↑ Laikraksts "Darba Dzīve", Nr. 4, 1940, 20. janv.
- ↑ 3,0 3,1 "Mīlestības takas un taciņas". Ķekavas novada informatīvais izdevums „Ķekavas Novads” (Ķekavas novada pašvaldība) (Nr. 2 (272)): 13. lpp.. 2022. gada 15. februāris.
- ↑ 4,0 4,1 Ķekavas novada pašvaldība. «Ķekavas parks».
- ↑ Mirusi bijusī Nacionālā teātra aktrise Ņina Melbārde
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Kino muzejs[novecojusi saite]
- Atsauksme par filmu angliski