Rūdolfs Drillis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rūdolfs Drillis
Rūdolfs Drillis
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 10. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Grostonas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1983. gada 19. oktobrī (90 gadi)
Kalistoga, Kalifornija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Nodarbošanās skolotājs, zinātnieks
Dzīvesbiedre Elza Emīlija Drillis
Bērni Gundars Drillis, Dzintra Drillis Holmes

Rūdolfs Drillis (1893—1983) bija latviešu lidotājs, vēlāk skolotājs un zinātnieks. Latvijas armijas Aviācijas parka komandieris Latvijas brīvības cīņu laikā (1919-1921).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gada 10. maijā Grostonas pagasta "Igauņos" zemnieka Jūlija Reinholda Drilles un viņa sievas Ilzes, dzimušas Brežģes, ģimenē,[1] 1900. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Pēc mācībām reālskolā 1914. gadā sāka studijas Rīgas Politehniskā institūta (RPI) mehānikas nodaļā. Sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu RPI 1915. gadā evakuēja uz Krieviju. 1916. gada maijā viņu iesauca Krievijas impērijas armijā un nosūtīja uz virsnieku teorētisko aviācijas skolu pie Petrogradas politehniskā institūta. 1917. gadā viņš bija Krievijas Gaisa flotes pārvaldes aviācijas speciālists. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas leitnants Drillis demobilizējās un strādāja par Petrogradas auto un aviācijas fabriku kontrolieri.[2]

Pēc atgriešanās dzimtenē 1919. gada sākumā strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas elementārskolā, maijā atgriezās dzimtajā pusē, kur tika mobilizēts Latvijas armijā. 1919. gada jūlijā kļuva par Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba aviācijas nodaļas priekšnieku un Bermontiādes laikā 12. oktobrī virsleitnantu R. Drilli iecēla par Armijas Aviācijas parka komandieri. Viņš nodibināja kara aviācijas skolu un izstrādāja tās mācību programmu.[2] Līdztekus karadienestam strādāja par fizikas skolotāju Rīgas 2. pilsētas vidusskolā (1919-1920).

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām virsleitnants Drillis 1921. gada maijā demobilizējās un atjaunoja studijas Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē. 1922. gada decembrī viņš ar Kultūras Fonda atbalstu devās trīs mēnešu ārzemju komandējumā, lai apgūtu Somijas, Vācijas un Zviedrijas pieredzi aroda izvēles, aroda apmācības un inteliģences pārbaudes jautājumos. Strādāja Jēkabpils valsts vidusskolā (1922-1924). 1924. gadā viņš dibināja un vadīja Izglītības ministrijas aroda izvēles padomdošanas un psihotehnikas kabinetu, 1925. gadā kļuva par Rīgas pilsētas Jaunatnes un arodu piemērotības pētīšanas institūta psihotehnikas nodaļas vadītāju. 1926. gadā nodibināja Darba muzeju.[2] 1930. gadā Drillis kļuva par Leipcigas Universitātes studentu un 1933. gada 13. jūlijā Leipcigas Universitātes Filozofijas fakultāte Rūdolfam Drillim par disertāciju Untersuchungen ueber den Hammerschlag. Ein Beitrag zur Analyse der menschlichen Arbeitsbewegungen piešķīra filozofijas doktora Dr. phil. grādu. Līdztekus viņš strādāja par Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāju Rīgas pilsētas valdē (1931-1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma Drilli kopā ar citiem sociāldemokrātiem uz vairākiem mēnešiem ieslodzīja internēto nometnē Liepājas Kara ostā. 1939. gadā Drilli ievēlēja par asistentu LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Psiholoģijas institūtā.[3]

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gada septembrī Drilli ievēlēja par docentu un LU zinātņu prorektora palīgu, bet 1941. gada februārī par LVU Sagatavošanas kursu direktoru. Vācu okupācijas laikā viņu atkal iecēla par asistentu Psiholoģijas institūtā.[3] 1944. gada rudenī R. Drillis ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bija skolotājs Augsburgas bēgļu nometnē. 1949. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi ASV, kur nodarbojās ar biomehānikas pētījumiem Ņujorkas Universitātes Antropoloģijas departamentā. Izgudroja tahogrāfu saviem biomehānikas pētījumiem.[4]

Viņš bija Ņujorkas zinātņu akadēmijas un vairāku citu zinātnisko organizāciju biedrs, rosīgi darbojās latviešu organizāciju dzīvē, vadīja ALA kultūras biroja zinātnes sekciju. Par nopelniem biomehanikas laukā Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonds 1965. gadā viņam piešķīra goda diplomu tehniskajās zinātnēs. Miris 1983. gadā Kalistogā, Kalifornijā.[5]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Drillis, R. J. The use of gliding cyclograms in biomechanical analysis of movement. Human Factors, April 1959, 1, 2, 1–11.
  • Determination of Body Segment Parameters. Renato Contini, Rudolfs J. Drillis, Maurice Bluestein. Human Factors: The Journal of the Human Factors and Ergonomics Society, October 1, 1963
  • Body Segment Parameters Rudolfs Drillis, Renato Contini, Maurice Bluestein. New York University, School of Engineering and Science; 1969.
  • populārzinātniskas brošūras sērijā "Jaunais zinātnieks" – Automobilis, Lidmašīna, Gudrās mašīnas, Kino un filma.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. geni.com
  2. 2,0 2,1 2,2 Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 5946. sleja.
  3. 3,0 3,1 Indulis Zvirgzdiņš. Rūdolfs Drillis un LU LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2005. 684. sēj.: ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA, 147.–152. lpp.
  4. Biomechanics and Related Bio-Engineering Topics: Proceedings of a Symposium. Edited by R. M. Kenedi (2014)
  5. timenote.info