Rakstīšana

Rakstīšana ir process vai prasme, kurā tekstu attēlošana notiek ar burtiem, simboliem vai citiem rakstiskiem izteiksmes līdzekļiem. Vēsturiski rakstīšana notika ar rakstāmrīku, izmantojot kādu no rakstības sistēmām, bet mūsdienās tiek izmantoti arī dažādi elektroniski rīki un iekārtas. Rakstīšana ir viens no cilvēku verbālās saziņas veidiem, kurā izmanto redzamas zīmes (burtus, hieroglifus, logogrammas un citas), kas savstarpēji ir saistītas un apzīmē noteiktus priekšmetus, darbības, apstākļus un tamlīdzīgi. Rakstīšana sniedz iespēju saglabāt informāciju vēlākam laikam un nākamajām paaudzēm. Uzrakstīto vispārīgi sauc par tekstu, bet tā izmantotājs ir lasītājs. Rakstīšana ir rakstu valodas pamatā. Cilvēkus, kuri profesionāli nodarbojas ar rakstīšanu, sauc par rakstniekiem un žurnālistiem.

Rakstīšana ietver dažādus stilus un formātus, tai skaitā esejas, vēstules, zinātniskos rakstus, dzeju, prozu, elektroniskos pastus un daudz ko citu. Svarīga ir ne tikai pati vārdu izvēle, bet arī to secība, loģiska struktūra un gramatika, lai nodrošinātu, ka uzrakstītais ir saprotams arī citiem. Rakstīšana ir būtisks instruments izglītībā, saziņā, darbavietās un daudzās citās dzīves sfērās. Tā ļauj cilvēkiem iegūt zināšanas, dalīties pieredzē un idejām, veidot dokumentus, informēt citus vai pat izteikties mākslas (literatūras) veidā.

Rakstība

Pamatraksts: Rakstība

Lai cilvēki savstarpēji sazinātos rakstītā veidā, tiek izmantotas dažādas rakstības. Izplatītākais rakstības veids ir burtu izmantošana. Burti veido alfabētus, kas dažādām valodām ir atšķirīgi. Izplatītākie alfabēti ir balstīti uz latīņu alfabēta, kirilicas un arābu alfabēta pamata.

Plaši izmanto arī logogrammas. Šādā rakstībā viena logogramma apzīmē vienu vārdu vai zilbi. Logogrammas izmanto, piemēram, ķīļrakstā, ķīniešu rakstzīmēs un maiju rakstībā. Arī ēģiptiešu hieroglifi ir logogrammas.

Vēsture

Rakstīšanas aizsākumā tika pierakstīti tikai skaitļi, nevis vārdi vai pat teikumi. Aptuveni 3200 gadus p.m.ē. vārdus un teikumus sāka rakstīt Senajā Divupē (Šumerā). Aptuveni 600 gadus p.m.ē. Amerikā, neatkarīgi no Vecās pasaules, rakstīšanu aizsāka olmeki.

Arī Senajā Ēģiptē rakstīšana aizsākās drīz pēc tās uzsākšanas Šumerā, tomēr vēsturnieku vidū nav vienprātības, vai ēģiptieši rakstīšanu aizguva no šumeriem, vai tomēr viņi paši to aizsāka. Lai arī rakstīšanas veids ir līdzīgs šumeriem, tajā izmantotās ēģiptiešu hieroglifu logogrammas stipri atšķiras no šumeru rakstības. Līdzīgas debates vēsturnieku vidū ir arī par Harapas rakstības rašanos Indas upes krastos, Senajā Indijā. Tur rakstīšanas pirmsākumi tiek datēti aptuveni ar 2600. gadu p.m.ē. Senajā Ķīnā rakstīšana sākās aptuveni 1200 gadus p.m.ē.

Mūsdienu nozīme

Mūsdienās rakstīšanas procesā arvien vairāk tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas. Piemēram, lai ierakstītu tekstu datorā, izmanto tastatūru. Rakstīšana ir izplatīts saziņas veids dažādos tiešsaites sociālajos tīklos un e-pastu sarakstēs.