Ramona Umblija
| Ramona Umblija | |
|---|---|
| Latvijas Republikas kultūras ministre | |
|
Amatā 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris | |
| Premjerministrs | Guntars Krasts |
| Priekštecis | Rihards Pīks |
| Pēctecis | Kārina Pētersone |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1950. gada 24. septembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
PSKP (1976—?) LZS Latvijai un Ventspilij (kopš 2001) |
| Augstskola | Latvijas Valsts mākslas akadēmija |
Ramona Umblija (dzimusi 1950. gada 24. septembrī) ir latviešu mākslas zinātniece, valsts un sabiedriska darbiniece, politiķe. Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāja (1993), Latvijas kultūras ministre (1997—1998).
Ventspils Augstskolas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Starptautiskās praktiskās psiholoģijas institūta docētāja.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1975. gadā absolvēja Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu.[1]
Strādāja žurnālā "Māksla" par redaktori no 1973. līdz 1986. gadam, bija Latvijas Televīzijas ārštata korespondente no 1979. līdz 1987. gadam. Kopš 1981. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre.
Iesaistījās Atmodas kustībā, 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[2] 1993. gadā kļuva par Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāju.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Padomju laikā bijusi PSKP biedre (no 1976. gada).[3]
Bija Latvijas kultūras ministre Guntara Krasta valdībā no 1997. gada augusta līdz 1998. gada novembrim.
Kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības, taču netika ievēlēta. Kopš 1998. gada ir Valsts heraldikas komisijas locekle.[1] No 1999. līdz 2000. gadam R. Umblija ieņēma Ventspils domes izpilddirektores amatu. 2001. gadā iestājās partijā "Latvijai un Ventspilij". 2005. gadā nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 585. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
- ↑ «Pietiek :: Zivs pūst no galvas jeb kolaboranti malu malās». pietiek.com. Skatīts: 2023-03-15.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|