Pāriet uz saturu

Guntars Krasts

Vikipēdijas lapa
Guntars Krasts
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Priekštecis Andris Šķēle
Pēctecis Vilis Krištopans
Latvijas Ekonomikas ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Priekštecis Jānis Zvanītājs
Pēctecis Atis Sausnītis

Dzimšanas dati 1957. gada 16. oktobrī (66 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (līdz 2008)
Libertas.lv (2008—2010)
Reģionu alianse (LRA) (kopš 2018)
Dzīvesbiedrs(-e) Gunta Krasta

Guntars Krasts (1957. gada 16. oktobrī Rīgā) ir Latvijas politiķis, Ekonomikas ministrs, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs ES lietās V. Krištopana valdībā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1957. gada 16. oktobrī Rīgā. 1976. gadā absolvēja mācības Rīgas 31. vidusskolā. 1982. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, tautsaimniecības plānošanas specialitātē. Atmodas kustības laikā darbojās Latvijas Republikas Pilsoņu komitejā un 18. novembra savienībā.

1990. gadu sākumā G. Krasts kopā ar Robertu Zīli un Normundu Lakuču nodibināja SIA R.A.N.G, kas nodarbojās ar muitas operācijām un ieroču tirdzniecību.[1][2] 1991. gadā bijis arī SIA "R.A.N.G" valdes priekšsēdētājs.[3] 1994. gadā Robežapsardzes komandieris Jānis Ādamsons izdeva pavēli, kura aizliedza firmai “R.A.N.G.” darboties uz valsts robežas tāpēc, ka bija pamatotas aizdomas, ka šī firma nodarbojas ar nelikumīgām darbībām.[4][5]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995. gadā Guntars Krasts kļuva par Latvijas Republikas Ekonomikas ministru, 1997. gadā par Ministru prezidentu.

Ievēlēts 7. Saeimā no saraksta "Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK", bija Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Darbojās parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā; parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā - priekšsēdētājs; rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā.[6] Ievēlēts 8. Saeimā no saraksta "Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ierindas deputāts, komisijās nav darbojies.[7] 2004. gadā nolika Saeimas deputāta mandātu, jo tika ievēlēts Eiroparlamentā.

2008. gada februārī izstājās no TB/LNNK. Kopš 2009. gada politisko partiju apvienības Libertas.lv biedrs, neiestājoties konkrētā apvienības partijā (apvienība 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru, un Eiropas parlamentā neiekļuva). Vēlākajos gados Krasts attālinājās no politikas, strādājot Apvienoto Nāciju un Eiropas Savienības projektā Moldovā par valdības padomnieku valsts reformu un ES integrācijas jautājumos.[8]

2018. gada janvārī Krasts iestājās partijā "Reģionu alianse".[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Domburs, Dans Titavs. Nezināmais tēvzemietis. // Sestdiena. 1998. gada 7. februāris, 3. lpp.
  2. Operatīvajā lietā par atentātu pret Čeveru iepīti tēvzemiešu līderi. - LETA. 09.10.2001.
  3. Ar TB/LNNK politiķiem saistītai firmai pārmet nodokļu nemaksāšanu. - LETA. 29.01.2006.
  4. «Latvijas Republikas 6.Saeimas pavasara sesijas trešās sēdes 1998. gada 30. aprīlī stenogramma.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. Augustsss. Skatīts: 2010. gada 24. Februāris.
  5. Eiroparlamenta deputāts R.Zīle vēlēšanās nekandidē. // Diena. 28.09.2006.
  6. «7. Saeimas deputāts.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 3. janvārī. Skatīts: 2010. gada 24. februārī.
  7. 8. Saeimas deputāts.[novecojusi saite]
  8. Ināra Egle. «Krasts tuvākajā laikā neiesaistīsies Latvijas politikā». Diena, 2.06.2010.. Skatīts: 20.03.2018..
  9. «Ekspremjers Guntars Krasts pievienojies Latvijas Reģionu apvienībai». TVNET. 29.01.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 21.03.2018. Skatīts: 20.03.2018..

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krasts Guntars. Nākotne pieder mums visiem. - Preses nams: Rīga, 2002. - 140 lpp.
  • Economic development of Latvia : report / Ministry of Economy Republic of Latvia ; forew. by Guntars Krasts. - Riga, 1996. - 118 p.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Zvanītājs
Latvijas Ekonomikas ministrs
1995. gada 21. decembris1997. gada 7. augusts
Pēctecis:
Atis Sausnītis
Priekštecis:
Andris Šķēle
Latvijas Ministru prezidents
1997. gada 7. augusts1998. gada 26. novembris
Pēctecis:
Vilis Krištopans