Guntars Krasts

Guntars Krasts
	Latvijas Ministru prezidents
	Amatā; 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis
Priekštecis	Andris Šķēle
Pēctecis	Vilis Krištopans
	Latvijas Ekonomikas ministrs
	Amatā; 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts
Prezidents	Guntis Ulmanis
Priekštecis	Jānis Zvanītājs
Pēctecis	Atis Sausnītis
Dzimšanas dati	1957. gada 16. oktobrī (65 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija	Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (līdz 2008); Libertas.lv (2008—2010); Reģionu alianse (LRA) (kopš 2018)
Dzīvesbiedrs(-e)	Gunta Krasta

Guntars Krasts (1957. gada 16. oktobrī Rīgā) ir Latvijas politiķis, Ekonomikas ministrs, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs ES lietās V. Krištopana valdībā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1957. gada 16. oktobrī Rīgā. 1976. gadā absolvējis Rīgas 31. vidusskolu. 1982. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, tautsaimniecības plānošanas specialitātē. Precējies, trīs bērni.

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadu sākumā G.Krasts kopā ar Robertu Zīli un Normundu Lakuču nodibināja SIA R.A.N.G, kas galvenokārt nodarbojās ar muitas operācijām un ieroču tirdzniecību.^[1]^[2] 1991. gadā bijis arī SIA "R.A.N.G" valdes priekšsēdētājs.^[3] 1994. gadā Robežapsardzes komandieris Jānis Ādamsons izdeva pavēli, kura aizliedza firmai “R.A.N.G.” darboties uz valsts robežas tāpēc, ka bija pamatotas aizdomas, ka šī firma nodarbojas ar nelikumīgām darbībām.^[4]^[5]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar Māri Grīnblatu un Robertu Zīli partijā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK darbojas jau no tās iedīgļiem vēl Pilsoņu komitejā un 18. novembra savienībā.

LR Ekonomikas ministrs no 22.12.1995. līdz 07.08.1997. (kopā 1 gads 7 mēneši 16 dienas).

1997. gadā Saeimas plenārsēdē ar 73 Saeimas deputātu balsīm „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis Guntars Krasts tika apstiprināts Ministru prezidenta amatam (sabija šajā amatā no 1997. gada augusta līdz 1998. gada novembrim).

Ievēlēts 7. Saeimā no saraksta "Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Darbojies parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā; parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā - priekšsēdētājs; rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā.^[6]

Ievēlēts 8. Saeimā no saraksta "Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ierindas deputāts (no 05.11.02 . līdz 21.07.04.), komisijās nav darbojies.^[7]

2004. gadā nolika Saeimas deputāta mandātu, jo tika ievēlēts Eiroparlamentā.

2008. g. februārī izstājās no TB/LNNK. Kopš 2009. gada politisko partiju apvienības Libertas.lv biedrs, neiestājoties konkrētā apvienības partijā (apvienība 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru, un Eiropas parlamentā neiekļuva). Vēlākajos gados Krasts attālinājies no politikas, strādājot Apvienoto Nāciju un Eiropas Savienības projektā Moldovā par valdības padomnieku valsts reformu un ES integrācijas jautājumos.^[8]

2018. gada janvārī Krasts iestājās Latvijas Reģionu apvienības locekles - partijas "Reģionu alianse" - rindās.^[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Jānis Domburs, Dans Titavs. Nezināmais tēvzemietis. // Sestdiena. 1998. gada 7. februāris, 3. lpp.
↑ Operatīvajā lietā par atentātu pret Čeveru iepīti tēvzemiešu līderi. - LETA. 09.10.2001.
↑ Ar TB/LNNK politiķiem saistītai firmai pārmet nodokļu nemaksāšanu. - LETA. 29.01.2006.
↑ «Latvijas Republikas 6.Saeimas pavasara sesijas trešās sēdes 1998. gada 30. aprīlī stenogramma.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. Augustsss. Skatīts: 2010. gada 24. Februāris.
↑ Eiroparlamenta deputāts R.Zīle vēlēšanās nekandidē. // Diena. 28.09.2006.
↑ «7. Saeimas deputāts.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 3. janvārī. Skatīts: 2010. gada 24. februārī.
↑ 8. Saeimas deputāts.^{[novecojusi saite]}
↑ Ināra Egle. «Krasts tuvākajā laikā neiesaistīsies Latvijas politikā». Diena, 2.06.2010.. Skatīts: 20.03.2018..
↑ «Ekspremjers Guntars Krasts pievienojies Latvijas Reģionu apvienībai». TVNET. 29.01.2018. Skatīts: 20.03.2018..

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasts Guntars. Nākotne pieder mums visiem. - Preses nams: Rīga, 2002. - 140 lpp.
Economic development of Latvia : report / Ministry of Economy Republic of Latvia ; forew. by Guntars Krasts. - Riga, 1996. - 118 p.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jānis Zvanītājs	Latvijas Ekonomikas ministrs 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts	Pēctecis: Atis Sausnītis
Priekštecis: Andris Šķēle	Latvijas Ministru prezidents 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris	Pēctecis: Vilis Krištopans

[1] Jānis Domburs, Dans Titavs. Nezināmais tēvzemietis. // Sestdiena. 1998. gada 7. februāris, 3. lpp.

[2] Operatīvajā lietā par atentātu pret Čeveru iepīti tēvzemiešu līderi. - LETA. 09.10.2001.

[3] Ar TB/LNNK politiķiem saistītai firmai pārmet nodokļu nemaksāšanu. - LETA. 29.01.2006.

[4] «Latvijas Republikas 6.Saeimas pavasara sesijas trešās sēdes 1998. gada 30. aprīlī stenogramma.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. Augustsss. Skatīts: 2010. gada 24. Februāris.

[5] Eiroparlamenta deputāts R.Zīle vēlēšanās nekandidē. // Diena. 28.09.2006.

[6] «7. Saeimas deputāts.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 3. janvārī. Skatīts: 2010. gada 24. februārī.

[7] 8. Saeimas deputāts.^{[novecojusi saite]}

[8] Ināra Egle. «Krasts tuvākajā laikā neiesaistīsies Latvijas politikā». Diena, 2.06.2010.. Skatīts: 20.03.2018..

[9] «Ekspremjers Guntars Krasts pievienojies Latvijas Reģionu apvienībai». TVNET. 29.01.2018. Skatīts: 20.03.2018..

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]