Reinholds Bērziņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par virsnieku un politķi. Par citām jēdziena Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Reinholds Bērziņš
Reinholds Bērziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1888. gada 16. jūlijā
Ķoņu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1938. gada 11. martā (49 gadi)
Komunarkas masu kapi, (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta laiks 1914. — 1917.
1917. — 1924.
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra sauszemes bruņoties spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis un citi
Izglītība Praporščiku skola
Cits darbs no 1924. gada darbs valsts iestādēs

Reinholds Bērziņš (1888. gada 16. jūlijs [v.s. 4. jūlijs]1938. gada 11. marts) bija Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, padomju politiskais darbinieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Valmieras apriņķī, Ķoņu pagastā zemnieku ģimenē. Strādāja par ganu, bet vēlāk fabrikā par strādnieku, bet no 1909. gada bija skolotājs. 1905. gadā iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā. 1911. gadā tika arestēts par kreisās literatūras izplatīšanu, par ko viņam bija vairāk kā gads jāpavada cietumā. 1912. gadā pabeidza Cēsu lauksaimniecības skolu. No 1914. gada, kad sākās Pirmais pasaules karš, iesaukts Krievijas impērijas armijā. 1916. gadā pabeidza praporščiku skolu. Dienot propagandējis kreisās idejas.

1917. gadā kļuva par 40. armijas korpusa izpildkomitejas priekšsēdētāju, Rietumu frontes 2. armijas kara revolucionārās komitejas biedru. No 1917. beigām līdz 1918. gada sākumam komandēja boļševikiem uzticamās latviešu vienības. Vadīja arestus Krievijas impērijas stavkā Mogiļevā. Pēc tam Bērziņš ar savām daļām tika nosūtīti uz fronti, kur piedalījās cīņās pret Ukrainas radas bruņotajiem spēkiem, kā arī poļu ģenerāļa Dovbra-Musiņicka poļu vienībām. No 1918. gada janvāra komandēja 2. revolucionāro armiju, no februāra līdz martam bija Rietumu revolucionārās frontes virspavēlnieks. No 1918. gada jūnija bija Sibīrijas augstākās kara inspekcijas priekšsēdētājs, Ziemeļu-Urālu-Sibīrijas frontes komandieri. No jūlija līdz novembrim komandēja Austrumu frontes 3. armiju. No 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūnijam bija Padomju Latvijas armijas inspektors. Pēc tam, līdz 1920. gadam, ietilpa Revolucionārās kara padomes sastāvā Rietumu (1919. gada augusts-decembris), Dienvidu (1919. decembris-1920. gada janvāris), Dienvidrietumu (1920. janvāris-septembris) un Turkmenistānas (1920. septembris-1921. novembris, 1923. decembris- 1924 septembris) frontēs. 1924. gada bija Rietumu kara apgabala priekšnieks.

1924. gadā demobilizēts. Ieņēmis dažādus amatus. No 1927. līdz 1937. gadam strādājis vadošos amatos Zemkopības Tautas komisariātā saistībā ar kara rūpniecību. 1937. gadā tika arestēts. Pēc PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas lēmuma nošauts Komunarkas masu kapos 1938. gada 11. martā. 1955. gadā tika reabilitēts.[1]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]