Rišards Kriņickis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rišards Kriņickis
Ryszard Krynicki
Rišards Kriņickis
Personīgā informācija
Dzimis 1943. gada 28. jūlijā (75 gadi)
Valsts karogs: Austrija Sanktvalentīna, Austrija
Dzīves vieta Poznaņa, Krakova
Pilsonība Karogs: Polija Polija
Tautība polis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, tulkotājs, izdevējs
Valoda poļu valoda
Literatūras virzieni reālisms
Augstskola Poznaņas universitāte

Rišards Kriņickis (poļu: Ryszard Krynicki, dzimis 1943. gada 28. jūlijā) ir poļu dzejnieks, tulkotājs, izdevējs, "nenaivā reālisma" pārstāvis. Pieder pie "Jaunā Viļņa" paaudzes.

Bērnība un izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rišards Kriņickis dzimis 1943. gada 28. jūlijā Sanktvalentīnā (Lejasaustrijā netālu no Lincas) darba nometnē Lager Winberg, kur bija izsūtīti viņa vecāki. Pēc kara, dzejnieka tēvs uz diviem gadiem tika iesaukts Sarkanajā armijā, bet viņa māte atgriezās atgūtajā saimniecībā, kas atradās 20 km no Gožovas. Pabeidzis Gožovas Velkopolskas 2. liceju. 1961. gadā ieguvis bakalauru poļu valodas studijās Adama Mickēviča Universitātē Poznaņā.

Dzejnieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rišards Kriņickis kā dzejnieks debitēja 1964. gadā ar saviem dzejoļiem Poznaņas klubā Od Nowa. Pirmais iespiestais dzejolis "Wczasowstąpienie" 1966. gadā tika publicēts iknedēļas izdevumā Pomorze. Pirmais dzejoļu krājums "Akt urodzenia" (latviešu: Dzimšana) tika izdots 1969. gadā. 1968. gadā autors izveidoja ciklu "Pęd pogoni, pęd ucieczki" (latviešu: Pakaļdzīšanās ātrums, lidošanas ātrums). Rišarda Kriņicka agrīnie dzejoļi guva iedvesmu avangardiskajā mākslā. Rišards Kriņickis 1972. un 1973. gadā strādāja žurnāla "Students" redakcijā Krakovā, ap kuru lielā mērā pulcējas "Jaunā viļņa" paaudze, ko bija izraisījusi Prāgas pavasara noskaņojumi, kam bija arī liela nozīme mākslinieku viedoklī, aktivitātēs un pieredzē.

1975. gadā, Rišards Kriņickis parakstīja "Memorial 59", paužot protestu par ierosinātajām izmaiņām Polijas Tautas Republikas konstitūcijā, kā rezultātā ieguva drukāšanas aizliegumu līdz 1980. gadam.

No 1977. līdz 1981. gadam dzejnieks darbojās cenzūras apstākļos izdevumā Zapis, kur no 1978. gada viņš bija redkolēģijas loceklis. Dzejoļi un vācu dzejas tulkojumi publicēti trimdas žurnālos Zeszytach Literackich (Parīze, 1984-1989), Pulsie (Londona, 1985), Poglądach (Berlīne, 1998). Viņš bija līdzredaktors pagrīdes žurnālam Obserwator Wielkopolski (1982—1988)

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rišards Kriņickis pamatā tulko dzeju no vācu valodas. Viņš ir tulkojis tādu dzejnieku darbus kā Bertolts Brehts, Gotfrīds Benns, Pauls Cēlans, Rainers Kunce un Nelija Zaksa.

Izdevniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rišards Kriņickis 1988. gadā Poznaņā nodibināja izdevniecību Wydawnictwa a5, kurā kopš 1991. gada darbojas kopā ar sievu Kristīni Kriņicku. Pašlaik šis izdevniecība atrodas Krakovā, kur dzejnieks dzīvo. Kopš 1993. gada izdevniecība izdod sēriju "A5 Biblioteka Poetycka". Izdevniecība galvenokārt izdod mūsdienu poļu dzeju.

Balvas un sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rišards Kriņickis ir ieguvis vairākas gan poļu, gan ārvalstu prestižas literārās balvas.

  • Kościelskich fonda balva Ženevā (1976)
  • Polijas PEN kluba balva
  • A. Jurzykowskiego fonda balva Ņujorkā (1989)
  • Karla Dedeciusa balva, ko pasniedza Roberts Bošs fonds Darmstatē (1989)
  • Rišarda Kriņicka Kamień, szron (2004) nominēts Nike 2005. gada literārajai balvai
  • Frīdriha Gundolfa balva par vācu akadēmiskās valodas, dzejas un kultūras veicināšanu ārzemēs
  • Nirnbergā Unschilttplatz atklāja akmens plātni ar dzejoli Ktoś, Kaspar Hauser, kas iebūvēta bruģi (2009)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]