Riekstu sārtsporene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Riekstu sārtsporene
Leucoagaricus leucothites
Riekstu sārtsporene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsSārtsporenes (Leucoagaricus)
SugaRiekstu sārtsporene (L. leucothites)
Riekstu sārtsporene Vikikrātuvē

Ar terminu riekstu sārtsporene Latvijā dažādos avotos kā vienotu sugu apzīmē divas ārēji redzami atšķirīgas sēņu sugas vai to formas, kuras galvenie mikoloģiskie Interneta avoti pašlaik (2017.) atzīst par atsevišķām. Viena no tām ir Leucocoprinus cretaceus jeb Leucoagaricus cretaceus,[1], kuras cepurīte visu pastāvēšanas laiku klāta ar lieliem graudiem, otras, Leucoagaricus leucothites jeb Leucoagaricus naucinus, cepurīte ir gluda vai mazgraudaina. Cits Latvijas avots norāda uz Latvijā it kā eksistējošu neēdamu sugu zīdainā sārtsporene (Leucoagaricus holosericus),[2] kādu lielie avoti neatrod, bet norāda kā vienu no Leucoagaricus leucothites sinonīmiem Agaricus holosericeus,[3] piedevām norādot, ka griezumā tā dzeltējot,[4] un daži avoti uzrāda Leucoagaricus leucothites dzeltējošu neēdamu varietāti, kā arī citu - iespiedumos brūnējošu varietāti.[5] Fungi.lv, nosaucot riekstu sārtsporeni par Leucoagaricus cretaceus, vienlaikus min tai arī Leucoagaricus leucothites sinonīmus un fotogrāfijās rāda sēni ar gludu cepurīti.[6] T.Lesoe raksta, ka patiesībā, iespējams, šī suga sastāvot no vairākām sugām, turklāt viņa grāmatas tulkojumā šī suga latviski nosaukta par gludo sārtsporeni.[7] Praktiski, visas šīs sēnes vēl atrodas nestabilā klasifikācijas stāvoklī, tiek pārbīdītas no vienas ģints otrā un atpakaļ un pastāv ļoti daudzveidīgi viedokļi par to, kur ir atsevišķas sugas un kur varietātes.

Jautājums par pareizajiem sugu nosaukumiem latviešu valodā paliek apstrīdams, šeit tiek lietota versija, ka riekstu sārtsporene ir Leucoagaricus leucothites, gludā sārtsporene - nosaukuma sinonīms, zīdainā sārtsporene - tās dzeltējošā varietāte, bet Leucocoprinus cretaceus - cita suga pagaidām bez latviskā nosaukuma, kura turklāt salīdzinoši nesen pārcelta no sārtsporeņu ģints Leucoagaricus uz kroksardzeņu ģinti Leucocoprinus ar attiecīgu latīniskā nosaukuma maiņu.[8]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažāda vecuma riekstu sārtsporenes
Jaunu sēņu cepurītes bieži ir sīkgraudainas
Salīdzināšanai citas sugas attēls: Leucocoprinus cretaceus cepurīte paliek klāta ar lieliem graudiem arī vecumā, un tai ir manāms izcilnis vidū
  • Cepurīte: krāsa balta vai pelēcīgi bālgana, vidū reizēm viegli brūngana. Virsmiziņa sākumā tūbaini graudaina, vēlāk gluda, gar malām viegli zvīņaina. Forma sākumā olveida, vēlāk zvanveida un izpletusies. Platums līdz 10 cm. Mīkstums balts, drupans, griezumu vietās krāsu nemaina (neēdamajai varietātei — zīdainajai sārtsporenei griezumā un iespiedumos tas dzeltē), ar patīkamu smaržu un garšu.
  • Lapiņas: jaunībā baltas un sākumā plīvura segtas, vēlāk, sporām nogatavojoties, viegli sārtas, brīvas, plānas, dažāda garuma. Vienai no varietātēm Leucoagaricus leucothites var. carneifolius lapiņas uz vecumu kļūst brūnas.
  • Kātiņš: balts. Zīdaini pārslains, ar dobumu, šķiedrains, cilindrisks, pie pamatnes parasti bumbuļveida paresninājums, ar baltu, šauru, ādainu, gandrīz pārbīdāmu gredzenu. Garums līdz 10 cm, resnums līdz 1,5 cm.
  • Sporas: olveida vai elipsoīdas, gludas, bezkrāsainas, masā sākumā baltas, vēlāk sārtas, ar dīgšanas atveri un vienu eļļas pilienu katrā sporā, 7—9/5—6 µm.[9]
  • Bazīdijas: četrsporu, 28—36/8—11 µm.
  • Heilocistīdas: 28—39(60)/7—15 µm. Pleirocistīdu nav.[10]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte. Aug no augusta līdz novembrim auglīgās augsnēs zālainās vietās — parkos, dārzos, tīrumos, ganībās, pļavās.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairums avotu atzīst sēni vai vismaz tās pamatformu par ēdamu bez iepriekšējas novārīšanas. Te gan jāievēro, ka tā bieži aug pilsētu centru apstādījumos un komposta kaudzēs, un šādā gadījumā neviena sēne nav uzskatāma par ēdamu. Tomēr ir citi viedokļi. Divos no Latvijā tulkotajiem ārzemju sēņu noteicējiem ir gan versija par sēnes neēdamību bez sīkākiem paskaidrojumiem,[11] gan T.Lesoe skaidrojums, ka šī, viņaprāt, indīgā suga varbūt sastāvot no vairākām sugām un neviena no tām neesot ēdama. Šķiet, ka šis jautājums pašlaik nevar tikt atrisināts, kamēr nav skaidrības par sugas ietvariem.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējama sajaukšana ar letāli indīgo balto mušmiri. Mušmires atšķiras no sārtsporenēm ar to, ka viņām kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas sārtsporenēm nav. Pie tam, baltajai mušmirei ir nepatīkama smaka. Atmatenes atšķiras no šīm ģintīm ar ātri tumsnējošām lapiņām. Neēdamā zīdainā sārtsporene atšķiras no šīs ar savu dzeltēšanu griezumā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]