Pāriet uz saturu

Leucocoprinus cretaceus

Vikipēdijas lapa
Leucocoprinus cretaceus
Leucocoprinus cretaceus
Leucocoprinus cretaceus
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsKroksardzenes (Leucocoprinus)
SugaL. cretaceus
Leucocoprinus cretaceus Vikikrātuvē

Leucocoprinus cretaceus jeb Leucoagaricus cretaceus ir Latvijā iespējami sastopama kroksardzeņu ģints sēņu suga,[1], kura Latvijas avotos bieži tiek jaukta vai apzināti apvienota ar sārtsporeņu ģints riekstu sārtsporeni (Leucoagaricus leucothites jeb Leucoagaricus naucinus). Riekstu sārtsporenei briedumā ir gluda cepurīte, kamēr Leucocoprinus cretaceus cepurīte visu pastāvēšanas laiku klāta ar lieliem graudiem.[2] Fungi.lv, nosaucot riekstu sārtsporeni par Leucoagaricus cretaceus, vienlaikus min tai Leucoagaricus leucothites sinonīmus un fotogrāfijās rāda sēni ar gludu cepurīti.[3]

Jautājums par pareizajiem sugu nosaukumiem latviešu valodā paliek apstrīdams, šeit tiek lietota versija, ka riekstu sārtsporene ir identiska ar Leucoagaricus leucothites, gludā sārtsporene - šī nosaukuma sinonīms, zīdainā sārtsporene - tās dzeltējošā varietāte, bet Leucocoprinus cretaceus - cita suga pagaidām bez latviskā nosaukuma, kura turklāt salīdzinoši nesen pārcelta no sārtsporeņu ģints Leucoagaricus uz kroksardzeņu ģinti Leucocoprinus ar attiecīgu latīniskā nosaukuma maiņu.[4] Dodot nosaukumu pēc tradīcijas, šī sēne būtu saucama par krīta kroksardzeni.

Senā taksonomija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XVIII gadsimtā sēne latīniski bija nosaukta par Agaricus cretaceus, taču analoģisku nosaukumu cits autors bija devis krīta atmatenei un radās neliels sajukums, kuram nu vairs nav nozīmes, jo oriģinālais nosaukums sen mainīts atbilstoši jaunajai ģintij.

Jaunībā Leucocoprinus cretaceus var atgādināt dižsardzeni
Griezumā Leucocoprinus cretaceus krāsu nemaina
Kātiņš šai sugai parasti ir izliekts
  • Cepurīte: krāsa balta vai bālgana. Virsma ar lielām, graudveidīgām baltām zvīņām. Forma sākumā olveida, vēlāk izliekta un izpletusies, vecumā bieži ar nelielu pauguru vidū. Platums līdz 7 cm. Mīkstums balts, griezumu vietās krāsu nemaina.
  • Lapiņas: baltas, brīvas, ciešas, dažāda garuma.
  • Kātiņš: balts, vēlāk gaiši brūns. Tievs, šķiedrains, cilindrisks, pie pamatnes neliels bumbuļveida paresninājums. Garums līdz 10 cm, resnums līdz 1 cm.

Augšanas apstākļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte. Aug grupās no augusta līdz oktobrim.

Barības vērtība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama.

Līdzīgās sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējama sajaukšana ar letāli indīgo balto mušmiri. Mušmires atšķiras no kroksardzenēm ar to, ka viņām kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas šai ģintij nav. Pie tam, baltajai mušmirei ir nepatīkama smaka. Atmatenes atšķiras no kroksardzenēm ar ātri tumsnējošām lapiņām. Riekstu sārtsporenei ir gandrīz vai pilnīgi gluda cepurīte.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]