Amerikas cūkšņukura skunkss
| Amerikas cūkšņukura skunkss Conepatus leuconotus (Lichtenstein, 1832) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Skunksi (Mephitidae) |
| Ģints | Cūkšņukura skunksi (Conepatus) |
| Suga | Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) |
| Izplatība | |
 | |
 Amerikas cūkšņukura skunkss Vikikrātuvē | |
Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Amerikas cūkšņukura skunkss apdzīvo plašu teritoriju Ziemeļamerikas kontinenta dienvidu daļā. To var sastapt, sākot ar Nikaragvas ziemeļiem Centrālamerikā, Gvatemalā, Hondurasā, Meksikā un ASV dienvidštatos, kā Teksasa, Arizona un Ņūmeksika. Tas dzīvo gan sausajos un karstajos tuksnešos, gan mūžzaļajos un mitrajos tropu mežos.[1] Kalnos to var sastapt līdz 4100 metriem virs jūras līmeņa.[2] Lai arī Amerikas cūkšņukura skunkss apdzīvo plašu teritoriju, to dabā var novērot ļoti reti.
Amerikas cūkšņukura skunksa pasugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zinātniekiem 2003. gadā veicot morfoloģiskos un ģenētiskos pētījumus par cūkšņukura skunksiem, noskaidrojās, ka rietumu cūkšņukura skunkss patiesībā ir tas pats Amerikas cūkšņukura skunkss, un latīniskais nosaukums Conepatus mesoleucus ir jāaizstāj ar Conepatus leuconotus. Mūsdienās vairākas kādreiz eksistējušas Amerikas cūkšņukura pasugas (texensis, mearnsi, mesoleucus, nelsoni, venaticus, nicaraguae, sonoriensis, un filipensis) tiek sistematizētas kā viena pasuga Conepatus leuconotus leuconotus, bet pasugas figginsi un fremonti apvienotas zem nosaukuma Conepatus leuconotus figginsi, un kādreizējā rietumu cūkšņukura pasuga Conepatus mesoleucus telmalestes šobrīd tiek saukta Conepatus leuconotus telmalestes.[1]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Amerikas cūkšņukura skunkss ir lielākais skunkss Ziemeļamerikā.[2] Tā ķermenis ir proporcionāli garš, muskuļots ar īsām, spēcīgām kājām, platām pēdām un garu, pūkainu asti. Ķermeņa garums bez astes ir 40—46 cm, astes garums 30—41 cm, svars 2—4,5 kg. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tēviņu vidējais garums kopā ar asti 63,5 cm, mātītēm 59 cm.[2] Priekškājām ir ļoti gari, spēcīgi nagi, kas piemēroti zemes rakšanai. Amerikas cūkšņukura skunksa ķermeņa uzbūve nedaudz atgādina āpsi, un tas atšķirībā no citiem skunksiem vislabāk ir piemērojies zemes rakšanai.
No pārējiem skunksiem Amerikas cūkšņukura skunksu var viegli atšķirt pēc tā kažoka krāsas. Uz muguras tam ir viena plata, balta svītra. Baltais apmatojums sākas uz galvas, balta ir visa mugura, asti ieskaitot. Seja cūkšņukura skunksam ir pilnīgi melna, un uz tās nav nevienas baltas zīmes, kādas ir citiem skunksiem. Patiesībā Amerikas cūkšņukura skunksa kažoka pamatkrāsa ir melna ar baltu svītru uz muguras un baltu asti. Apmatojums ir īss un ass. Purns tam ir relatīvi garš, un tam nav apmatojuma ap degungalu, kas nedaudz atgādina cūkas šņukuru. Deguns ir apmēram trīsreiz platāks kā svītrainajam skunksam ( Mephitis mephitis). Tas izceļas ar lielisku ožu, spējot saost upurus, kas slēpjas zemē. Ausis mazas, noapaļotas, acis relatīvi mazas.
Ja nepieciešams, Amerikas cūkšņukura skunkss var uzrāpties kokā, lai gan kokā nav tik veikls kā plankumainais skunkss (Spilogale).[3]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amerikas cūkšņukura skunkss ir nakts dzīvnieks, lai gan ziemas mēnešos tas barības meklējumos dodas arī dienas laikā. Tas ir vientuļnieks, un parasti tā apdzīvotā teritorija ir neliela. Ja trūkst barības, skunkss migrē.[2] Migai tas izvēlas akmeņu krāvumus, koku dobumus, pazemes alas, kuras var būt dabīgas vai kuras izrok pats skunkss, vai arī tiek ieņemta cita dzīvnieka pamesta ala.[1]
Lai sevi aizstāvētu no ienaidniekiem, tāpat kā citi skunksi tas lieto sekrētu ar īpaši spēcīgu smaku. Sekrēts veidojas dziedzeros zem astes. Košais kažoka krāsojums jau laicīgi brīdina pārējos dzīvniekus par jaudīgo skunksa ieroci, lai gan pirmā skunksa reakcija briesmu gadījumā ir vēlēšanās aizbēgt. Tikai tad, ja tam nav iespēju aizbēgt, tas lieto smakas ieroci.[2]
Tā dabīgie ienaidnieki ir lielie, plēsīgie putni un lielās čūskas.[2]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amerikas cūkšņukura skunkss ir visēdājs, bet tā galvenā barība ir kukaiņi. Parasti kukaiņi, to kūniņas un kāpuri tiek atrasti, uzrokot zemi ar priekšķepu spēcīgajiem nagiem vai degunu, rūpīgi tiek pārmeklēta arī augsnes virskārta zem akmeņiem un kritušiem kokiem, tos apgriežot un nostumjot. Tas barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem, rāpuļiem, nelieliem zīdītājiem, putniem, augļiem, saknēm un sēklām.[1]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumbriedumu Amerikas cūkšņukura skunkss sasniedz 10—12 mēnešos. Mazuļi dzimst februārī vai martā, par tiem rūpējas tikai māte. Grūsnības periods ilgst 2 mēnešus. Parasti piedzimst 2—4 mazuļi. Jau agrā jaunībā, tikko tie spēj rāpot, mazuļi spēj sevi aizstāvēt ar dažiem pilieniem muskusa. Māte mazuļus zīda ar pienu 2 mēnešus, pēc tam tie sāk baroties līdzīgi pieaugušajiem skunksiem.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Conepatus leuconotus (American Hog-nosed Skunk, Eastern Hog-nosed Skunk, White-backed Hog-nosed Skunk)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 22. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «восточно-мексиканский скунс (Conepatus leuconotus), описание ареал восточно-мексиканского скунса окрас, размер вес враги среда обитания скунсов, пища поведение размножение бер...». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. martā. Skatīts: 2010. gada 23. martā.
- ↑ Dragoo, Jerry W., & Sheffield, Steven R. (2009). Conepatus leuconotus (carnivora: mephitidae). Mammalian Species, (827), p1-8.