Rietumukrainas Tautas Republika

Vikipēdijas lapa
Західноукраїнська Народна Республіка
Rietumukrainas Tautas Republika
Autonomija Ukrainas sastāvā (1919)
Trimdas valdība (1919-1923)
Ensign of Austro-Hungarian civil fleet (1869-1918).svg
 
Flag of Galicia-Lodomeria 1890-1918.svg
1918 – 1919 Flag of Ukraine.svg
 
Flag of Poland (1919–1927).svg
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Himna
Ukrainas himna

Location of Rietumukrainas Tautas Republika
Rietumukrainas Tautas Republika 1918. gadā
Pārvaldes centrs Ļviva
Ternopiļa
Ivanofrankivska
Zaļiščiki
Valoda(s) ukraiņu (oficiālā)
Reliģija Grieķu katolicisms, Romas katolicisms
Valdība Republika
Prezidents
 - 1918 Kosts Levickis
 - 1919 Jevhens Petruševičs
Likumdevējs Ukrainas Nacionālā padome
Vēsturiskais laikmets Pirmais pasaules karš
 - Republikas dibināšana 1918. gada 1. novembrī
 - Apvienošanās akts 1919. gada 22. janvārī
 - Valdības došanās trimdā 1919. gada 16. jūlijā
 - Trimdas valdība izformēta 1923. gada 15. martā
Nauda hrivņa
Republikas teritorija

Rietumukrainas Tautas Republika (ukraiņu: Західноукраїнська Народна Республіка) bija starptautiski neatzīta valsts, kas pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma pastāvēja bijušās Galīcijas un Lodomērijas karalistes teritorijā 1918. gada beigās un 1919. gada sākumā.

Atbilstoši 1910. Austroungārijas tautas skaitīšanai, šeit dzīvoja ap 5,4 miljoniem cilvēku, no kuriem 60% bija ukraiņi, 25% poļi un 12% ebreji. Kamēr ukraiņi bija zemnieki, pilsētās dominēja poļi un ebreji.

Pasludināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gada 1. novembrī Austroungārijas, Galīcijas un Bukovinas parlamentos pārstāvētie ukraiņu deputāti pasludināja neatkarīgu Rietumukrainas Tautas Republiku. Ļvivā sākās poļu sacelšanās, kuri nevēlējās atrasties ukraiņu republikā, sākās Poļu-ukraiņu karš. 1918. gada 1. decembrī Rietumukrainas Tautas Republika vienojās par apvienošanos ar Ukrainas Tautas Republiku, ko oficiāli pasludināja 1919. gada 22. janvārī. Ņemot vērā Rietumukrainas atšķirīgo vēsturi un attīstību, tai bija paredzēta autonomija Ukrainas sastāvā. Abu republiku apvienošanās kara apstākļos bija tīri formāla. Kamēr Rietumukraina karoja ar poļiem, Ukrainas ienaidnieks bija Padomju Krievijas Sarkanā armija. Pie Austroungārijas kārtības un disciplīnas pieradušos Rietumukrainas politiķus un kareivjus nepatīkami pārsteidza pārējā Ukrainā valdošais radikālais haoss.

Lai arī Rietumukrainas Tautas Republikas armijas spēkiem izdevās atsist sākotnējos Polijas uzbrukumus, līdz 1919. gada jūlijam poļiem izdevās iekarot visu republikas teritoriju. Valdība pārcēlās uz Kamjanecu-Podiļsku. Neliela armijas daļa bēga uz Čehoslovākiju, kamēr 50 000 kareivju atkāpās uz Ukrainas Tautas Republiku. Trimdas valdības un Kijivas valdību attiecības bija saspringtas. Kamēr Rietumukrainas vadītāji domāja, ka Sarkanā armija varētu palīdzēt karā pret poļiem, Ukrainas vadītājs Simons Petļura cerēja uz poļu atbalstu karā pret boļševikiem. Rietumukraiņu armijas pārstāvji sāka sarunas ar Balto armiju, un 1919. gada novembrī pārgāja Balto pakļautībā.

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumukrainas valdība 15. novembrī devās trimdā uz Vīni. 1921. gada 23. februārī Tautu Savienība paziņoja, ka Galīcija nav Polijas daļa, un poļu okupācijas karaspēks šeit tikai uztur kārtību. Ņemot vērā situāciju pēc Krievijas pilsoņu kara un poļu-padomju kara, 1923. gada 14. martā Tautu Savienība atļāva Galīcijas iekļaušanu Polijā, ar noteikumu, ka tai piešķir autonomiju. Rietumukrainas Tautas Republikas trimdas valdība beidza pastāvēt, bet poļi ignorēja lēmumu par autonomiju ukraiņiem.


Західно-Українська Народна Республіка 1918–1923. Енциклопедія. Т. 1: А–Ж. Івано-Франківськ : Манускрипт-Львів, 2018. 688 с.

Західно-Українська Народна Республіка 1918–1923. Енциклопедія. Т. 2: З–О. Івано-Франківськ : Манускрипт-Львів, 2019. 832 с.

Західно-Українська Народна Республіка 1918-1923. Енциклопедія. Т. 3: П – С. Івано-Франківськ: Манускрипт-Львів, 2020.576 с.

Західно-Українська Народна Республіка 1918-1923. Енциклопедія. Т. 4: Т – Я. Івано-Франківськ: Манускрипт-Львів, 2021.688 с.